«Mēs jau sen to bijām pelnījuši!» – gribējās izsaukties reizē ar dziedātāju tūkstošiem un kordiriģentu desmitiem, kad pirmo reizi izskanēja vēsts par astotās Pasaules koru olimpiādes rīkošanu Rīgā.
Un, ja organizēt, tad ar pilnu jaudu – lai tie ārzemnieki redz, ka uzņemt 27 tūkstošus dalībnieku no 73 valstu 460 koriem mums, latviešiem, tīrais nieks. Un, ja vēl angļu valodu (vismaz neatkarīgās Latvijas laikā skolās gājušie) labi pieprotam, arī kārtību varam nodrošināt. Kā sestdien Rīgas Stradiņa universitātes aulā, kur žūrijas priekšā cits pēc cita stājās tā saucamie viendabīgie jauniešu kori. Tā ir viena no 29 kategorijām, kur dzied Jelgavas 4. vidusskolas «Spīgo» nenogurdināmi šarmantās Līgas Celmas-Kursietes vadībā.
Mainoties koriem uz skatuves, pamainās arī publika zālē (kurš gan vēl kā tikai žūrija spēj klausīties «viendabīgos korus» sešas stundas bez pārtraukuma, kaut tā ir čempionu līga un kori – pasaulē labākie). Tā kā uzstāšanās secība pie labas gribas ir izdibināma, «Ziņu» korespondentam tiek tas gods ienākt zālē apmēram vienā laikā ar cilvēku, kuru «Spīgo» dziedājums skar daudz nepastarpinātāk – skolas direktoru Agri Celmu. Nepagūstam vēl lāgā apsēsties kādās no daudzajām brīvajām vietām, kad, spriežot pēc izskata un stājas, viena no kārtību zālē uzraugošajām latvju zeltenēm skaidrā angļu valodā uzrunā godājamo direktora kungu.
«Bet vai tad latviski vairs nemaz neprotam?» ātrumā neapjautis lietas būtību, vēl tīri omulīgi atbild A.Celms. Nevainīgais aizrādījums galīgi sanikno zelteni, un Agrim veltītais nu jau latviskais: «Jūs te nedrīkstat sēdēt, šīs ir preses vietas!» – izskan bezmaz vai pa puszāli. A.Celma arguments «bet es esmu šī kora direktors!» netiek ņemts vērā, un direktora kungam, zeltenei pie sevis izbrīnīti purpinot – «izrādās, ir vēl arī latviešu kori», nākas atstāt vienu no divām aizņemtajām vietām šajā rindā. («Ziņu» korespondentam, kurš preses centrā laicīgi apgādājies ar attiecīgu caurlaidi, atļauts palikt.)
Kārtībai jābūt, tikai nodomāju, vai dzīvespriecīgie ķīniešu kora dalībnieki, kas pēc desmit minūtēm bez ierunām un aizrādījumiem aizņēma gandrīz visu nelaimīgo rindu, visi kā viens bija preses pārstāvji? ◆
