Kā akmeņi, kas, iesviesti upē, to savirmo, un tajā rezonē un vibrē ūdens gredzeni, plešoties un izplūstot ūdens virsmā, tā Signes Baumanes filma «Akmeņi manās kabatās» saviļņo skatītājus dažādos pasaules punktos. Dzīvojot un strādājot ASV, Ņujorkā, filmu veidojusi Latvijā dzimusi māksliniece, animatore, filozofe.
Vispārcilvēciskais un autobiogrāfiskais, animācijas pasaules neierobežotais fantāzijas un metaforu arsenāls būvē pamatīgu dzimtas stāstu – par sievietēm trīs paaudzēs – par latvietēm. Kaut filmas eksplikācijā stāsts aizsākas ar cara laiku revolūciju, Pirmo pasaules karu, padomju armijas iebrukumu, vācu okupāciju un visbeidzot padomju režīmu, tie ir tikai apstākļi sievietēm, kuros jādzīvo, jāizdzīvo un jāsadzīvo ar… depresiju.
S.Baumane caur personīgo stāstu vērš plašāku skatu uz iepriekšējo paaudžu traģēdiju, drāmu. Tas, arī pēc manām domām, ir tautas gēns, kas traumēts kara un politikas dzirnavās un tumsonīgā izpratnē par cilvēka psihi un psiholoģiskām problēmām.
Gribas teikt – šī filma ir dziedniecisks seanss, tā to sajutu, jo jebkura izrunāta, vārdā nosaukta problēma un sāpe jau ir ceļš uz risinājumu.
Krāsas un filmas palete – sarkanais priežu mežs, kā ar šūnām un audiem izoderētas tavas dzimtas sieviešu mājas un guļamistabu sienas, trepju metafora, un šķiet filmā visveiksmīgākais un filozofiski piesātinātākais tēls ir pusseklā upe, no kuras vecmamma kalnā uz māju gotiņām nesa 40 spaiņu ūdens dienā, kur spogulējas slimības rēgi un kurā kā Visuma upē filmas galvenajai varonei Signei un viņas vecmāmiņai lemts satikties un nolīdzināties, nolīdzināt filmas pamatjautājuma un pamatkonflikta sāpi – gribēt mirt un spēt dzīvot.
Filmas vizuālo ritmu uztvert var tik vienkārši un ar laba un veselīga humora devu – filma pusotru stundu ļauj dzīvot līdzi ne tikai kādas ģimenes sāgai Latvijā, bet ar vienu smadzeņu puslodes daļu to reflektēt un ieklausīties savas dzimtas stāstā un peldēt savas dzimtas Likteņupē, bet tas labākais – meklēt un izlīdzināt, saprast un ieklausīties tajos, kas bija pirms tevis, un tajā, ko tu nes sevī. ◆
