Fragmenti no 13 gadu vecas meitenes dienasgrāmatas, atrastas līdz ar glīti sakārtotām liecībām, diplomu kaudzīti par labiem sasniegumiem sportā un šifrētiem ziņojumiem par pirmo mīlestību.
15.07.1988. «Šodien Rīgā notiks grandiozs notikums – pieņems jaunu, precīzāk sakot, veco, Latvijas laika karogu. Tātad sarkanais ar jūru – švirks, prom! Rīgā notiek folkloras festivāls «Baltica ’88». Skolu beidzu labi. Strādāju saimniecības gurķu laukā – nezāles līdz vidum! Beidzās konkurss «Jūrmala ’88». No mūsu republikas dziedāja Zigfrīds Muktupāvels un ieguva otro prēmiju.»
19.09.1988. «3. septembrī biju lieciniece ļoti lielam pasākumam. Šajā dienā visas tautas, kas dzīvo Baltijas jūras piekrastē, sadevās rokās (arī es). Dziedājām dziesmas. Šis pasākums bija veltīts «mirušajai» jūrai. Nu, redzat, cik tālu aiziets! Ja jūs zinātu, cik interesanti dzīvot šajā pārkārtošanās laikā. Tagad gaismā ceļ visu, kas iepriekš glabājās lielā slepenībā. Ļoti saasināta nacionālā problēma. Tagad visas avīzes arī kļuvušas simts reizes interesantākas.»
26.09.1988. «No rīta ar klasi gājām pārgājienā uz grantsbedrēm. Šausmīgi izmirkām, bet man ļoti patika. Pēc tam vakarā kultūras namā bija koncerts. Dziedāja Vintera un Rozenštrauha dziesmas. Pēc pirmās daļas mēs ar tēti gājām prom, lai brauktu uz Jelgavu, kur notika atvadīšanās no Lāčplēša pieminekļa daļas. Tā bija atrasta mēslainē. Tā mēs ar svecītēm rokās izvadījām šo pieminekli uz Cēsīm, kur tā autora dēls to atjaunos.»
13.02.1989. «Ak, šausmas, kādi notikumi risinās Latvijā! Vispirms par laiku. Šāds, kad janvārī un februārī ir + 4, +10 grādi, nav fiksēts veselus simts gadus. Nenormāls stāvoklis Ventspilī. Vēl viena ekoloģijas katastrofas pilsēta, jo tur ik pa brīdim izplūst indīgais amonjaks. Arī mūsu mazā Latvija cīnās par savu dzīvību. Krievi uzdarbojas – nesen viņi noorganizēja Interfronti un šausmīgi apmelo «Labvakar, Latvija!», Tautas fronti un citus mūsu augšup cēlājus. Un vēl – ja nekas neuzsprāgs, Latvijai būs savs laiks atbilstoši mūsu atrašanās vietai. Sākot ar šo gadu, pa Rīgu vairs nerāda «Vremju».»
26.08.1989. «Mēs dzīvojam laikā, kad visiem notikumiem vienkārši nevar izsekot līdzi. 28. jūlijā pieņemta deklarācija par Latvijas valsts suverenitāti. Savukārt 23. augustā notika «Baltijas ceļš», kas veltīts 50. gadadienai kopš Molotova-Ribentropa pakta. Tika sarīkota dzīvības ķēde no Tallinas līdz Viļņai. Liekas, ka visi latvieši bija aizdevušies uz turieni. Arī mēs. Kaut gan Jelgavas organizatoru dēļ aizbraucām tikai uz pašām beigām, tomēr gandarījums, ka esmu tur bijusi, ir ļoti liels.» ◆
