Nu kā lai šim mazajam, kuslajam bērnam, kas skaidrām acīm lūkojas pasaulē, neviltoti saulaini smaida un kliedz, ja patiesi sāp vai ir bail, paskaidro, ka turpmākos gadus viņš brutāli un apzināti tiks gatavots sistēmas tirgum, kur viņu svērs, mērīs un karinās birku varēšanas līmenim?!
Tas sākas jau bēbīšu saietos, kad māmuķīši dižojas, kuram sīcim izdevies agrāk apvelties uz vēdera, dabūt laukā pirmo zobu vai pateikt tikko jaušamu vārdiņu. Drīz vien klāt ir arī bērnudārzs, kur mazie apgūst «ierindas mācību» – čakli sēž rīta aplī un vienā laikā uz podiņa. Gaidot pusdienas, viņi aizliek neklausīgās rociņas aiz krēsla, bet pastaigā stājas pa pāriem. Ka tikai neizjuktu kārtība, kas taču ieved haosā, kurā nav iespējams griezt un slīpēt vajadzīgajam rāmim, un tāds nepiegriezts nederēsi arī tirgum! Šis vārdiņš aizvien uzstājīgāk ieskanas, sākot skolas gaitas – ja nemācīsies, varēsi grāvjus rakt vai vispār nodzīvosies līdz bomža līmenim! Tāpēc skrien, raujies un iekļaujies! Beidz sapņot! Sāc vienreiz domāt, kādu profesiju izvēlēsies! Dibini kontaktus, ceri uz veiksmi, lai smalkais diploms un cēlās runas izlaidumā par gaišo un superīgo nākotni nepaliktu ilūzijā un darba tirgū tevi varētu pēc iespējas izdevīgāk nopirkt! Katrs pats savas laimes kalējs, un tā nu reiz šajā pasaulītē iekārtots, ka tā jākaļ tirgus vārtrūmē vai zem pārdevēju sola.
Vēl trakāk jācenšas seksa tirgū, jo – kurš gan vēlas palikt bez attiecību, ģimenes un bērnu laimes. Tāpēc, meitiņ, turi taisnu muguru, izskuj paduses un smaidi, lai tevi ievēro un pērk. Arī tu, puisīt, pārāk nelamzājies, lai varētu nocelt to foršāko, un atceries, ka tā būs visu dzīvi. Jebkurā brīdī tu riskē tikt izspļautam un atstātam kaut vai tāpēc, ka neatbildi partnera prasībām regulāri iznest atkritumus, izpildīt kaprīzes vai sapucēties un sagaidīt mājās, liekot galdā trīs ēdienus. Tomēr tā vien šķiet, ka arī par attiecību izjukšanu mūsdienās nav jābēdā. Atliek sociālajos tīklos ierakstīt statusu «brīvs», un atkal esi tirgū, kur pārpalikušie vienaudži uz tevi metas kā uz svaigu gaļu un asinīm.
Tāpēc tik ļoti gribas izrauties un nonākt tai vietā, kur esi piepildīts, brīvs un tu pats. Taču tikai cēlos uzsaukumos šķiet, ka ir viegli iet savu individuālo ceļu. Patiesībā tas nozīmē airēt pret straumi, jo vien «Eirovīzijā» ir cerība uzvarēt atšķirīgajam, kas iegūst aizvien ekstrēmākas aprises. Dzīvē reālajā citādos nīcina, jo sistēma savam tirgum alkst vienāda garuma un taisnus gurķīšus. ◆
