Interesanti, kādas sajūtas ir laikā, kad gatavojas lūzt un pēc brīža arī gabalu gabalos brūk vesels laikmets, kā tas mūsu zemē notika jūnijā 75 spirāļgriezienus uz leju? Vai daudzi, līdzīgi kā Edvarts Virza savā «Baigajā vasarā», tvēra skumjo puķu smaržu, sagaršoja avota vērmeles un redzēja pār laukiem dzīto sarkano miglu, kurā tinusies liela nodevība? Vai tomēr dzīvoja savu ierasto dzīvi, ar sirdi jūtot, bet ar prātu noliedzot kāda ārkārtīgi slikta scenārija klātesamību durvju priekšā, jo tāpat jau neko nevar mainīt? Kā savu lielās un mazās pasaules galu…
Digitāli pāršķirstot to dienu «Zemgales Balsi», var dabūt pa druskai no visa. Uzzināt, ka vācu karaspēks neatturami virzās uz priekšu un kritusi Parīze. Jelgavā atklāta Padomju Savienības lauksaimniecības izstāde, ko sarīkojusi latviešu – krievu tuvināšanās biedrība. Kara ministrs atgriezies no Maskavas, un atklāts «fui!» lietuviešiem, kuri uzdrošinājušies sagūstīt karavīrus no padomju karaspēka daļām, kas tur, līdzīgi kā Latvijā, atrodas saskaņā ar savstarpējo palīdzības līgumu. Taču turpat arī zivju virumu cenas, cukurbiešu kopšanas padomi, šķendēšanās par lielo sausumu, kā arī «ciltsbrāļu» cīņas, slepkavas tiesāšana uz nāvi par Bertas nogalēšanu un citas kriminālziņas, kas allaž šķitušas interesantākas par kaut kādu tur vāciešu stāvēšanu pie Šveices robežām un padomju karaspēka daļām Latvijā. Izlaidumi Hercoga Pētera un Jelgavas Valsts ģimnāzijās ar svinīgu aktu, ko noslēdz «Lai līgo lepna dziesma». Azaids, tējas galds un saviesīga dzīve lielā cerībā lidot tālāk un augstāk.
Bet pāri visam stāv Vadonis, pieņemdams mūsdienu rāmjos iekļauties nespējīgu godināšanu. Laikraksta pirmajās lapās, ikvienā pasākumā un oficiālajā runā, mudinot veltīt sevi tēvzemes labā, taču neaizmirst izticīgi attiekties pret austrumu kaimiņu, «ar kuru mūs saista ārkārtīgi svarīgas kopīgas intereses». Tāpēc, ienākot padomju karaspēkam, katram jāpaliek savās vietās, citādi tiks sperti stingri soļi pret satiksmes traucētājiem, kas ziņkārīgi saskrējuši vērot notiekošo. Jelgavnieki gan šajā ziņā bija malači, jo, «neskatoties uz lielo daudzumu karaspēka, kas vakar šķērsoja Jelgavu, izturējās priekšzīmīgi un disciplinēti». Visticamāk, nevienam nebija līdzi arī ieroču, kuru turēšana privātpersonām tajās dienās tika aizliegta, un neviens skaļi neprotestēja pie naudas iestādēm, kur «noguldītāju interešu labā» 17. un 18. jūnijā pārtrauktas izmaksas un aizdevumu izsniegšana, jo esam taču pieklājīgi.
Lūzt laikmets, un runā zīmes. Kādas kuram ausis dzirdēt! ◆
