Rakstniece Zenta Mauriņa ir atstājusi mums mantojumā desmit garīgās higiēnas baušļu. Labu laiku tos nebiju pārlasījusi, taču vakar tie sarunā ar draudzeni Indru ienāca domu apmaiņas lokā.
Indra ar saviem trim dēliem atceļojusi no Kalifornijas viesoties pie vecākiem, satikt draugus, saviem dēliem atkal dot iespēju izjust Latvijas kultūru, redzēt Latvijas dzīves stilu.
Indra saka – zini, kad mani amerikāņu draugi vaicā, no kā man un maniem dēliem tā lielā dziedāšana, no tēva vai mātes, tad atbildu: no manas latviešu tautas.
Dziesmas un vibrāciju pozitīvais spēks ir atzīts, skaidrots gan no garīgās, gan psiholoģiskās, emocionālās puses. Dziesmas un dziedāšanas loma un jēga arī būtu labi pielīdzināma Zentas Mauriņas desmitajam garīgajam higiēnas bauslim: «Kas prieku vairo, kalpo Dievam.»
Jūlija notikumu dominante. Tas ir neaizmirstams pārdzīvojums un liels prieks, visdziļākais dvēseles saviļņojums kādu mums sagādāja Latvijas bērni, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos – kad atkal tāds pārdzīvojums nāks? Jāuzteic arī lieliskā iespēja visu svētku gaitu vērot televīzijā un just visam līdzi.
Mums visiem, kas sekoja skolēnu svētku koncertu gaitai, bija iespēja pārliecināties, ka aug enerģētiski spēcīga, talantīga, varoša, Latviju mīloša jaunā paaudze.
Folkloras festivāls «Baltica 2015» tūdaļ pēc skolēnu svētkiem uzplauka kā koši krāsaini pļavas ziedu puduri, jo katrs ansamblis, katrs festivāla viesis nāca ar sava novada, zemes tautas tradīciju dziesmā, pārmantotu un tālāk turpinātu.
Ar draudzeni Indru un viņas trīs dēliem dodamies pāri Lielupes tiltam Jelgavā, prieks un lepnums par Jelgavas Pasta salu, izkopto upes un pils vidi, un ar prieku klausos kaliforniešu atzinīgajos vārdos par Jelgavas sakopto skatu. Kamēr mans dēls un Indras puiši vizinās pa Lielupi, Trīsvienības baznīcas tornis gaisā noskandina «Jūriņ’ prasa smalku tīklu».
Sestdien «7 soļi svaiga gaisa» koncertā baltu dvēseli izdziedās «Prāta vētra», sniedzot mums atkal dziesmas svētkus. Jau būvē koncerta skatuvi pretim pilij, un pilsētā solās būt Notikums!
Jādomā man ir par Renāra Kaupera dziedošo klātbūtni skolēnu dziesmu svētkos. Solists un liela personība tautas tērpā stājas kopkora priekšgalā, dziedot «Mana dziesma», un manifestē mūsdienu jaunatnes piederības jūtas latviešu tautai, valodai, zemei. Arī to jauniešu, kuri aug un skolojas citās zemēs.
Vēl jādomā par vasaru, kas mūs visus baro ne tikai ar dabas veltēm, bet ar atkal satikšanos prieku ar savējiem, ar klātbūtni tautas svētkos.
Esmu dzirdējusi senču ticējumu, ka vasaras vakaros var redzēt, kā Dieviņš staigā, aplūkojot jau zeltainos briedumā rudzu laukus.
Un prieks visā klātesošs! ◆
