Līdz ar gadu nomaiņu noslēdzās pērn tik ļoti pieminēto latviešu dižgaru Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas atzīmēšana. 2015. gads Latvijas kultūrā pagāja abu dzejnieku zīmē. Pagājušā gada janvārī izrāde «Raiņa sapņi» Nacionālajā teātrī, martā «Aspazija. Personīgi» Jaunajā Rīgas teātrī, aprīlī Jūrmalas teātrī «Aspazija. Vakara laivā», septembrī «Uguns un nakts» un neskaitāmi pasākumi ap un par dzejnieku dzīvi un daiļradi. Viņi laikam zināja, cik ļoti mums gribēsies svinēt abu jubilejas vienlaicīgi. Jo pērn ar viņu 150. jubileju saistītās aktivitātes kultūras laukā izskanēja dubultā. Taču pēc bagātīgā pasākumu – teātra izrāžu, televīzijas un radio raidījumu, izstāžu, īsfilmu un skaņdarbu klāsta – nogulsnes ir. Nenoliedzami, viņu attiecībām un radošajai dzīvei tika pa šaltij dzeltenās krāsas. Šodien jebkam, pat lieliem gariem, tiek mūsdienīgs piegājiens – visu iekrāsot nedaudz, nu kaut drusciņ, bet dzeltenu. No vienas puses, kad Aspazija vēstules rakstīja, viņa nedomāja, ka tās tiks publiskotas. No otras – katrs saskata un izvelk to, ko grib saskatīt. Problēma nav raidītājā, bet uztvērējā. Es domāju, ka šim pārim ne reizi vien savā jubilejas gadā būtu bijis jāsarkst, redzot vai, kā saka, «ausis vīstu», dzirdot interpretācijas par viņu vājībām un kaitēm. Man palaimējās, ka pirms piecpadsmit gadiem manās rokās nonāca deviņdesmito gadu beigās izdotā Roalda Dobrovenska grāmata «Rainis un viņa brāļi. Viena dzejnieka septiņas dzīves». Pateicoties rakstnieka tolerancei un smalkajam abu dižgaru dzīves aprakstam, dzejnieku personības atklājās reāli skaistas. Grāmatā rakstnieks dokumentāli precīzi analizējis to laiku politisko noskaņojumu, augsni, kurā auga, plauka un veidojās viņu abu attiecības un slīpējās talants. Dobrovenska grāmatā par Raini un viņa brāļiem tas iezīmējas skaidri. Pats rakstnieks saka – divas trešdaļas no romāna uzrakstījis Rainis pats. Dienasgrāmatas ieraksti, protokoli, atmiņas, dzejoļi ir tas pētnieciskais materiāls, uz kā veidots šis darbs.
Vēl nesen esot Rīgā, braucot pa Baznīcas ielu, skatiens nejauši atdūrās Raiņa un Aspazijas mājas/muzeja tumšajos logos. Uz durvīm uzraksts – No 2014. gada 6. janvāra uz restaurācijas laiku muzejs apmeklētājiem slēgts! Kur tagad mīt abu dzejnieku gari? Un… «Kas paliek mums no visiem svētkiem pāri?– Uz svārkiem putekļi.» (Rainis.)
