Kā rodas ilūzijas? Jā, masu medijus izmantojam kā informācijas avotu. Ir taču labi zināt, kas notiek pasaulē – par degvielas cenām, politiķu radošajām aktivitātēm, kultūras jaunumiem, mūsu sportistu sasniegumiem un tamlīdzīgi. Kā ir tad, ja lielu daļu no savas dienas pavadām internetā? Tad nav jābrīnās, ka sākam sapņot citu cilvēku sapņus, pēkšņi saprotot, ka dzīvojam ne tajā mājā, ka blakus ir ne tas cilvēks, ka kaimiņam vairāk bērnu un sasniegumu. Un ceļojumi! Visi ceļo! Visi ir laimīgi! Nav vietas skumjām un raizēm.
Vai zinājāt, ka ir sociālo tīklu dzīve un ir patiesā dzīve? Mēs visi ar kādu draudzējamies un it kā pa atslēgas caurumu – ar sociālo tīklu starpniecību – ieskatāmies cits cita privātās dzīves notikumos. Visu uzzināt pirmajam, iespējams, ir labi. Bet, kad satiekamies, nav īsti par ko runāt, nav iemesla liekam telefona zvanam, jo «feisbukā» taču viss ir redzams. Un te arī rodas risks pazaudēt nu jau tik populāro šeit un tagad mirkli. Bieži vien ir nācies sastapt šos pārlaimīgos cilvēkus tā vienkārši uz ielas. Sākam sarunu, un tad dzīves aina iekrāsojas pavisam citās krāsās. Esmu par to, ka visi ir laimīgi, bet ne par to, ka izliekamies laimīgāki, labāki vai vērtīgāki. Tu jau esi vērtīgs ar to, ka esi – vienkārši esi. Esi pats.
Kādas ainas parādās acu priekšā, atbildot uz šādiem jautājumiem? Kāda ir laimīga ģimene? Kāds ir lieliskais un lieliskā? Kādi ir skaisti Ziemassvētki? Kāds ir veiksmīgs cilvēks?
Kādi ir risinājumi? Kādam vīram, kurš audzēja kartupeļus, jautāja – cik daudz kartupeļu ikdienas uzturā cilvēks drīkst lietot? Viņš atbildēja, ka katru dienu tos lietot nav ieteicams un kaitīga nav viela, bet deva. Tas attiecas arī uz sociālo tīklu lietošanu. Tātad, pirmkārt, būtiska ir tās deva. Un, otrkārt, kritiskā domāšana. Viens no skaidrojumiem vēsta: «Par kritisko domāšanu parasti sauc disciplinētu prāta procesu, kura laikā tiek analizēta un vērtēta informācija. Kritiskās domāšanas pamatā ir intelektuāli kritēriji, piemēram, domāšanas skaidrība, ticamība, precizitāte, akurātums, pamatotība, nozīmīgums, pilnīgums, godīgums un citi.» Ilūzija rodas mūsu iztēlē. Ja mēs to apzināmies un esam klātesoši, radot savas vēlmes un vēlmju sarakstus, tad parasti mums izdodas sasniegt savas ieceres un esam pasargāti no vilšanās brīžiem. Neapmaldies savos «tvitera», «instagrama» kontos un «feisbuka» vai citos profilos. Tās ir mākslīgi radītas realitātes. Īstā dzīve notiek tavā mājā, ģimenē un apkārtnē. Kad man pazīstami cilvēki sāk sūdzēties par dzīvi, es iesaku paņemt interneta brīvdienas. Ticiet vai ne, viss sastājas savās vietās. Turi možu garu un dzīvo savu dzīvi!
