«Patīkami, ka tas, ko mīli, kļūst aizvien labāks!» «Tam, kas grib augt, atrodas vieta izaugsmei!» «Pasaulē ir lietas, kuras vari uzzināt tikai, ja uz mirkli apstājies!» «Pavasaris ir grāmata!» «Kur pulcējas savējie, vairojas sirsnība – tāda ir šī galda dziļākā būtība!»
Kaut kur dzirdēti teksti, vai ne?! Un ne jau personības izaugsmes treniņos, psihologu kabinetos vai tuvu draugu sarunās, kur sirsnīgajam, mīlamajam un mirkļa iespaidā tveramajam būtu īstā vieta. Skanot liegai mūzikai un maigiem skatiem, caur TV ekrāniem zemapziņā tiek rakstīta informācija par konkrētiem «lētā gala» makaroniem, alu, jogurtu, lielveikalu un grāmatu tirdzniecības vietu.
Reklāma, kuras galvenais instruments produkta pārdošanas stāstā saskaņā ar mācību grāmatu ir izcelt tā labākās īpašības, sen nav tiešais un godīgais «kas, kur, kad». Dzirdēti gan arī tādi reklāmu teksti par sviesta baltmaizi, kur, izrādās, sviests tikai blakus stāvējis, un rudzu rupjmaizē rudzi kā vien melns aiz naga!
Un patērētājs arī nav muļķis, kas reklāmistiem liek meklēt aizvien jaunus paņēmienus, lai panāktu labprātīgu atdošanos. Tā pagātnē paliek garkājainas būtnes ar uzpumpētām krūtīm, kas bija pagājušā gadsimta 90. neatņemama reklāmu daļa, ekspluatējot Bībeles patiesību, ka šī pasaule balstās uz acu, miesas kārību un dzīves lepnību. Šis zirdziņš nu ir nodzīts, jo arī gardāko gardumu var pārēsties un vemt un slaidās brunetes un modeļu puiši, kas pavedinoši parādās automašīnu, smaržu un šokolādes reklāmā, vairs īpaši neuzrunā. Pārāk uzkrītoša tā seksuālā samākslotība!
Tāpēc arēnā tiek izvests jaunais rumaks, kas zviedz pa tiešo vērtīgākajās un dziļākajās apziņās. Cilvēka dzīves lielākā vajadzība ir pieņemšana un mīlestība, ko parasti auklējam tuvā ģimenes lokā, kā arī personīgā piepildījuma un dvēseles apmierinājuma sajūta, ko gūstam no visa skaistā, ceļošā un pārvarētā. Mūsdienu reklāmisti to ir ļoti labi sapratuši – kāpēc gan izaugsmi un sirsnību nesavilkt kopā ar makaroniem un lielveikalu, kur plauktus pilda parastās plaša patēriņa preces. Nedaudz siltas svētdienas gaismas, bērnu un dzīvnieku, un idille gatava. Var arī iet tālāk. Izrādās, pavasaris ir uzziedējis smaržu veikalā, lai būtu laba diena, jādzer mandeļu dzēriens, bet alus piešķir tādu Lāčplēša varoņa spēku, ka visi dzīves un darba izaicinājumi ir tikai jūra līdz ceļiem. Vai attapsimies?
