Nevaru pateikt, kad un kur pirmo reizi saskāros ar vārdu «dizains». Par laiku domājot, tas varētu būt pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, bet, kur to dzirdēju, lasīju vai iepazinu, – nezinu. Atceros, ka vienmēr pievērsu uzmanību katra priekšmeta detaļai, sīkumiem un visiem stāstu par saviem pirmsākumiem dizaina jomā. Tā bija zila līniju burtnīca, kurā līmēju katru no jauna ieraudzītu konfekšu papīrīti. Man patika to apskatīt, izpētīt burtu formu, grafiskos krāsainos laukumus, un turpināju meklēt arvien jaunus, neredzētus eksemplārus. Bieži tie tika atrasti zemē, tādi izmirkuši, zaudējuši krāsu, bet tomēr skaisti, kārtīgi grafiskā dizaina paraugi. Tādas burtnīcas bija pat vairākas. Uz jautājumu, ko vienmēr uzdod bērniem skolas vecumā, «Kas tu gribētu būt?», man bija zināma atbilde – būšu dizainere. Tajā laikā Latvijas Mākslas akadēmijā dizaineri mācījās programmā «Mākslinieks konstruktors». Bet tad, kad starp 11 1. kursa studentiem tiku uzņemta Dizaina nodaļā, tai jau bija nosaukums «Rūpnieciskais dizains». Dizaina nodaļas vadītājs toreiz bija tās dibinātājs Tālivaldis Gaumigs.
«Tu esi Latvijas dizaina tēvs, bet mēs – tavi bērni un mazbērni,» atzīmējot Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu un tā kavaliera 85. jubileju, svinīgajā pasākumā akadēmijas telpās Tālivaldi Gaumigu pērn uzrunāja pašreizējais Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras vadītājs Holgers Elers. Profesors gan atjokoja, ka nevarot uzņemties šādu atbildību, taču varu teikt, un citi piekritīs, ka par dizaineru kaltuvi Latvijā atbildīgs it tieši viņš un viņa laikabiedri. Nodarbībās pie Gaumiga diskutējām par to, kas ir dizains, kas ir labs dizains, un sarunās viņš uzsvēra, ka labam dizainam piemīt pārdomāta forma, bet izcilam – arī dvēsele.
«Mēs esam baigā priekšmetu aplenkumā, un tiem visiem ir forma. Vienmēr esmu deklarējis, ka mūsu pamats ir cilvēks un lieta – to rašanās, kārtošana, likvidēšana. Lietām ir formas, kas iedarbojas spēcīgi un tādas, kas darbojas vāji vai nestrādā vispār,» tā par dizaina būtību profesors. Bija reizes, kad Gaumigs uzdeva katram individuāli kādu filozofiski sarežģītu jautājumu, piemēram, kas ir māksla. Vēl šodien atceros sasprindzinājumu, kā tikt pie sakārtotas domas prezentācijas kursabiedru un pasniedzēja priekšā.
Šī nedēļa iesākās bez dizaina tēva Tālivalža Gaumiga. Viņš par dizainu domā un runā nu jau Visumā. Un noteikti arī tur atkārto savu domu: «Kultūra sākas ģimenē – kā tu rītos brokasto ar ģimeni, kādas ir savstarpējās attiecības, vai kādreiz tas baltais galdauts tiek uzklāts. Nevar no apdauzītas krūzītes dzert. Ja ņem veco kārtīgo latviešu māju – tur viss bija kopts. Mums visiem ir jākopj.»
