Muzejs ir māja māksliniekiem. Muzejā dzīvo māksla. Muzejs ir mūsu mākslas templis. Tagad par muzeju runā visi. Protams, runa ir par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturisko ēku Rīgā K.Valdemāra ielā. Lielākoties runā par to, cik vērienīgus rekonstrukcijas darbus un pārvērtības tas pieredzējis. Lai muzejā iekļūtu un aplūkotu restaurētās zāles, ļaudis stāvējuši garās rindās, un medijos min, ka to jau apskatījuši 145 000 interesentu. Taču, manuprāt, bez varenās arhitektūras un interjera, muzejs ir ieguvis vēl vienu dimensiju. Tas ir laikmetīgums. Apsveicama ir izvēle, atverot muzeja zāles skatītājiem pēc gandrīz trīs gadu rekonstrukcijas, bez jau zināmām muzejiskām vērtībām rādīt autoru, kas dzīvo un strādā savās lauku mājās Kurzemes mežos kaut kur pie Kuldīgas.
Sāku muzeja no jauna iepazīšanu tieši ar šo daļu – Lielo zāli, kas tagad izkārtojusies zem muzeja no jauna izbūvētā piebūvē. Lai nokļūtu līdz izstādei «Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība», jādodas pa kāpnēm, kas no «zelta», tieši pazemē. Pa monolīta betona lējuma gaiteni ceļš aizved uz mūsdienīgām ekspozīcijas telpām, kur var smelties ietilpīgu devu no M.Poļa mākslas pasaules. Viņam piešķirti dažādi apzīmējumi – fotoreālists, hiperreālists, avangardists, arī koceptuālists un postmodernists, pat primitīvists. Par to mākslinieks tik iesmej un bilst, ka tas bijis ļoti amizanti, jo reizēm šie apzīmējumi attiecināti uz vieniem un tiem pašiem darbiem. M.Polis pats saka, ka nodarbojas ar to, ko var saukt par utopisko reālismu. Bet savā manierē ironiski piemetina, ka viņš ir rokpelnis, jo maizi pelnot ar rokām.
Uz smalku toņu gammās krāsotajām zāles sienām un starpsienām ir izvietoti vēl smalkāki perfekti M.Poļa gleznotie portreti. Tie ir, sākot no pastmarkas izmēra līdz lielformāta parādes portretiem. Tehniski nevainojami un izpildē nesaprotami, jo māksliniekam patīk būt ne tikai domāšanā neordināram, bet arī darbos pilnību panākt ar jūtamu mistikas devu. Pārsteidzoša ir viņa redzes izšķirtspēja. Dievs viņu apveltījis ar īpaši smalku krāsas uztveri un spēju atrast starptoņus tur, kur citam tas vairs nav iespējams. Tā kā līdz šim tik daudzi autora darbi vienkopus vēl nebija redzēti, izstādē parādās visas viņa radošajā darbā smalki slīpētās šķautnes. Mākslinieks izzinātājs – tur, kur viņš identificējas ar gleznotāju Vinsentu van Gogu. Mākslinieks ceļotājs iztēlē – tur, kur ir radīta nevienam nezināma vieta. Un mākslinieks salona fotogrāfs, kas fiksē šī laika personas parādes portretos ar tieksmi izskatīties cienījami. Taču M.Polis tik spēlējas tālāk, jo portretējamais pats izvēloties to, kā sevi parādīt ar talantīgā mākslinieka roku.
