Dienu no dienas viņi pulcējās gan templī, gan mājās, kur ne tikai uzklausīja mācību, bet arī piedzīvoja Dievu un svinēja gara vienotību, rūpējoties par savējo praktiskajām un garīgajām vajadzībām. Bieži tie bija mielasti, kur gadījās arī tādas «ķibeles» kā, piemēram, Korintā, kur ļaudis ne tikai strīdējās, bet arī tā saucamajā vakarēdienā «katrs steidzās apēst savu līdzpaņemto ēdienu, tā ka viens palika izsalcis, bet cits piedzērās». Citu reizi atkal sapulces laikā sākās tāds tirgus, ka klātesošie Gara iedvesmā runāja cits citam pāri, bet sievas turpat uz vietas centās no saviem vīriem skaļi noskaidrot, kas notiek.
Tādu Rakstos es redzu pirmo kristiešu draudzi, kas nebūt nebija savažota liturģiskos rituālos, namos un dogmās, bet bija pilna dzīvas cilvēcības, ko apustuļi centās ievirzīt dievišķā gultnē, mudinot gaidīt citam uz citu un pirmkārt savā rīcībā izpaust mīlestību. Protams, tas nebija atrauts no tā laika paražām un kultūras, kas, piemēram, liedza sievietēm mums tik pierastās tiesības, regulēja uzvedību, ģērbšanās un matu sakārtojuma stilu un lika sievām paklusēt. Nevajag divtūkstoš gadu. Vēl salīdzinoši nesen potīšu atkailināšana, bikses un zēngalviņa meitenēm skaitījās nepieklājības kalngals, bet jebkurš progress – apkarojams ļaunums. Tomēr tas lēnām lauzis savu ceļu akmenī, cauri paaudzēm mācot, ka ne jau ārējam ir nozīme un vispārpieņemtiem rāmīšiem, bet «sirds pilnībai, no kā runā katra mute».
Tāpēc tik neizprotama šķiet ziņa, ka baznīca Latvijā, kuras būtībā iekodēta spēja reformēties, savā satversmē aizliegusi sievietēm kļūt par mācītājām, aizbildinoties ar tiem pašiem «kārtības ieviešanas» Bībeles pantiem un kā likumu atvelkot atpakaļ tā laika kultūras un ieražu modeli. Par spīti arī sabiedrības pētniekiem, kas pierādījuši, ka tas ir ne tikai kritiens atpakaļ pagātnē, bet pat bīstami, jo, pazeminot kāda dzimuma nozīmi, izjūk līdzsvars, kas savukārt atver durvis pāridarījumiem, pret ko tik ļoti vēršas Jaunās Derības gars. Naivi gan arī cerēt, ka «vecais zābaciņš» pēkšņi kļūs par skrienamkurpi.
Tikmēr Viņš, «caur kuru viss radies» un kā vārdā it kā šī jezga, joprojām gatavs divatā sarunāties ar sabiedrībā neatzīto samarieti par dzīvo ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvībai, un netikles apsūdzētājiem ar akmeņiem rokās teikt – kurš bez grēka, lai met pirmais!
