Ar draugiem ir ko darīt. Vairākus gadus pēc kārtas mūsu skolas un studiju tuvāko draugu vidū bija ierasts jūlija vidū ar ģimenēm sapulcēties kādā no Latvijas vietām, lai paveiktu ko labu labā kompānijā. Aizsākums bija Inešos Dzirnavkalnā, kur tika sasaukti visi ar cirvjiem, zāģiem, lai iztīrītu Dzirnavkalna pakājē esošās Ogres upes krastus. Mērķis bija tikt galā ar krūmu biežņu, lai var piekļūt un baudīt upes tecējumu. Vakarā uzrāpāmies sabrukušu laukakmens dzirnavu drupās un saulrietā baudījām vīnu. Tas bija precīzi pirms deviņiem gadiem, jo par laika ritējumu man atgādināja raksts, kuru nejauši izlasīju pagājušajā nedēļā laikrakstā «Diena». Raksts bija par mūsu draugu, drosmīgo un «trako» Jāni Roni, kurš pirms deviņiem gadiem aizsācis porcelāna ražotnes izveidi Inešos. Tagad ar viņu lepojas visa Latvija, ne tikai mūsu mazais pulciņš. Tieši ar viņu aizsākās mūsu draugu ģimeņu kustība atrādīt un iepazīstināt tās Latvijas vietas, kas katram tuvas. Katru gadu ģeogrāfija mainījās – Lubānas apkārtne un ezers, Latgale un Daugavas loki, Vitrupe un Ainažu mols, Bauskas puse un Bruknas muiža. Par Jāņa izvēli atstāt Rīgu, pamest Porcelāna muzeja direktora vietu un doties uz Inešiem mēs toreiz savstarpēji izteicām bažas. Tad arī runājām par to, ka trakiem pieder pasaule un kas zina, kā tas viss turpināsies, izvērsīsies un beigsies. Taču nekas nav beidzies, viss tikai turpinās. Dažas dienas pirms šī raksta tapšanas Jānis uzaicināja atkal tikties Vidzemes vidienē – Inešos. Jānim ir kupla ģimene, savs uzņēmums – vienīgā Latvijā esošā porcelāna rūpnīca, kas iekārtota senā pienotavas ēkā. Tā atjaunota, un ziemā vai vasarā tur ikdienā top skaistas, baltas un apgleznotas porcelāna lietas. Pēc porcelāna galerijas, kas atrodas muižas ēkā, apskates gājām prom ar sevis izvēlētu un Jāņa dāvātu visskaistāko porcelāna krūzi rokās. Tagad ikdienišķās krūzītes vietā kafiju es dzeru no Jāņa veidotās un porcelāna fabrikā tapušās trauslās krūzes ar nosaukumu «Briljants». Atgriežoties no draugu salidojuma, rezumē ir viens – ko stipram padarīsi! Jo Jānis vienmēr ir apgalvojis, ka Piebalgā vēsturiski norisinājušās Latvijai būtiskas lietas. «Jāsaprot vieta, kur tu esi. Daudzi vēl saka – Latvija ir province, pasaules mala… Nē, arī ģeogrāfiski Latvija atrodas centrā. Skandināvijas valstīm ekonomiski pieaugot, mēs vēl jo vairāk nonākam centra pozīcijās. Visi vecie tirdzniecības ceļi te krustojušies – tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu vēsture ir tik sarežģīta. Bet tas ir arī viens no pierādījumiem, ka mēs nekad neesam bijuši province,» tā Jānis.
