Amīrs un viņa tēva kalpotāja dēls Hasans gandrīz kā brāļi uzaug Afganistānā – zemē ar senām austrumu pasakām, skaistiem namiem un ziedošiem granātkokiem. Bērni tur katru ziemu laiž pūķus un cilvēki seko paaudzēs koptām tradīcijām – pilnām aizkustinošas uzticības un cieņas.
Pirms gadiem desmit, kad tika izdots Hāleda Hoseinī romāns «Pūķa ķērājs», tas iekaroja miljoniem lasītāju sirdis visā pasaulē. Darbs tulkots 40 valodās, pārdoti vairāk nekā 10 miljoni šīs grāmatas eksemplāru.
Arī latvieši iejūsminājās par šī autora darbiem. Ne tikai «Pūķa ķērāju». Man mīļākā viņa grāmata ir «Un kalni atbalsoja» – smalki un izjusti uzrakstīts kādas dzimtas stāsts. Grāmatu izlasīju jau pasen un burtiski vienā elpas vilcienā. Daudzi domāja līdzīgi, un pēc Hoseinī grāmatu iznākšanas nereti bija lasāmas sajūsmas pilnas atsauksmes.
Ir pagājis zināms laiciņš, un nu Latvijā izmitinātas 3,5 bēgļu ģimenes (es, protams, pārspīlēju – to ir vairāk, bet, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ārkārtīgi maz). Pirms dažām dienām vairāki no viņiem Muceniekos atļāvās protestēt pret dzīvi Latvijā. Lieki piebilst, ka latviešu komentāri pēc šī notikuma bija sašutuma pilni – mūsuprāt, viņiem būtu jābūt līdz izmisumam pateicīgiem par to, ka šeit ielaisti. Protams, par daudz ko viņu prasībās var pasmaidīt. Tomēr, ja ieklausītos uzmanīgāk, – tur ir arī daudz pamatota sašutuma. Latvija ar vienu roku it kā sniedz atbalstu, bet otrā tur zobenu, lai viņus atgaiņātu. Bēgļu statuss jāgaida mēnešiem, uzturoties ierobežotā teritorijā, ar izsniegto pabalstu svešā valstī sākt dzīvi ir teju neiespējami, nemaz nerunājot par to, ka īsti jau neviens nav gatavs viņus ņemt darbā. Un to pašu vienu, kurš sociālajos tīklos ierakstīja aicinājumu pieņemt bēgļus darbā, latvieši uz vietas bija gatavi nomētāt ar akmeņiem. Tajā pašā laikā neatņemdamies bļauj, ka viņi te atbraukuši «sēdēt uz pabalstiem»!
Patiesībā ne par to ir stāsts. Hāleds Hoseinī ir dzimis Kabulā, Afganistānā. Viņa tēvs bija diplomāts, un ģimene 1980. gadā saņēma politisko patvērumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Rakstnieks dzīvo Kalifornijas ziemeļos. Arī viņš bija bēglis. Viņa darbus izdod miljonos eksemplāru un lasa visā pasaulē. Piedodiet par cinismu, bet viens tāds dzejnieks, rakstnieks, mākslinieks vai kādas citas profesijas pārstāvis, un mēs būsim ieguvuši simts reižu vairāk nekā atsaucot atpakaļ no Anglijas rupji runājošu «Apinīša» dzērāju tautieti.
