Kad Lielupes ūdeņos peldētājus, kam gan sezona sanāca tāda pašvaka (summējot pa visu vasaru – apmēram nedēļa), nomaina piena paku laivu regates dalībnieki, katram jelgavniekam skaidrs – klāt rudens. Mūsu pilsētā gadalaiku robežšķirtne skaidri iezīmēta gan ar minēto tradicionālo regati (šogad jau XIV), gan ar to cieši saistītajiem Piena, maizes un medus svētkiem, kam pienākusi jau sešpadsmitā gadskārta. Interesanti, kāpēc šie skaitļi nesakrīt? Nemaz neatceros, kad viens notikums tiktu šķirts no otra – tas būtu kāda konkursa cienīgs jautājums.
Kāds nu te pretskats par acīmredzamām un mūsu pilsētā sen aprobētām lietām? Tāds pats kā par ledus un smilšu skulptūru festivāliem, Noras Bumbieres pieminekli un vēl dažām parādībām, kas dažam labam īstās kultūras cienītājam (piena paku regati par smalkās kultūras parādību tiešām grūti nosaukt, bet, ja jau reiz to organizē pilsētas pašvaldības iestāde «Kultūra» un Piena, maizes un medus svētki neiztiek bez kultūras programmas, kāpēc gan ne?) izraisa gandrīz vai vēdergraizes.
Un kur tādā gadījumā ierindosim pēc nedēļas gaidāmos Vecpilsētas ielas svētkus? Tur taču līdzās izklaidējošiem un izglītojošiem pasākumiem paredzēta kvalitatīva koncertprogramma, kā arī Jelgavas Jaunā teātra izrāde «Jelgava 94» – šaubos, vai visi gribētāji paguvuši izlasīt šo par dižpārdokli kļuvušo Jāņa Joņeva grāmatu, tad nu vismaz brīvdabas izrāde lai remdē pēc šī žanra kultūras izslāpušos.
Jo nekad jau nepanāksim, lai gaumes visiem kultūras patērētājiem (cik prozaiski sanāca – tāpat kā dažkārt ar kultūru) būtu vienādas. Un vai vajag? Jautājums nav nemaz tik vienkāršs, kā pirmajā mirklī šķiet.
Varbūt zināma taisnība ir pirms dažām dienām «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» lasītajā, ka «mūsu mazajā valstī ir tik nenormāli daudz kultūras pasākumu, ka uz tiem nevar sadalīt auditoriju. Cilvēki ir spiesti pārsātināties, un viņi tur nav vainīgi, ar ļoti daudz viduvējiem un pat sliktiem kultūras produktiem». Viedi vārdi, tikai vai nu Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, gadu gadiem kases apsvērumu dēļ «dalījis auditoriju» ar ne tām kvalitatīvākajām «Teātra žurkām», būtu īstais vīrs, kam tos sacīt.
Būs vien jāpiekrīt rakstniecei Ievai Melgalvei, kas rīt viesosies novadu grāmatu svētkos Ānes kultūras namā, – «no sliktas literatūras (kultūras, mākslas utt.) nemirst»!
