Var tikai brīnīties, kā mums patīk mākslīgi dzīvot! Citiem vārdiem – saskaņā ar kāda radītiem paraudziņiem, nevis sirds impulsiem, aktuālo «šeit un tagad» un patieso dzīves realitāti.
Arī šodien gaisā virmo paraudziņš sākt svinīgi jauno mācību gadu, uzvelkot baltas zeķes un piekraujot skolotāju klēpjus ar asteru un gladiolu kātiem. Nav jau nekā slikta svētkos – vienmuļajā ikdienā neiztikt bez atskaites punktiem un salda gandarījuma garšas. Taču vienmēr paliek jautājums par formu, un tur mums pārāk bieži patīk falšais.
Netici? Paskaties to pašu skolas bērnu un pedagogu acīs, kad skanēs oficiālās runas par jūsmīgu kāpšanu zinību kalnā un jaunās paaudzes ienešanu nākotnes spožajā izaugsmes saulītē. Vieni žāvāsies, citi vienkārši izturēs, jo patiesībā stāsts ir par spriedzi, kuras katlam Zinību dienā tiek piešauta zila uguns. Augot temperatūrai, tā liks kustēties aizvien ašāk, cenšoties laikā apgūt uzdoto, izpildīt mājas darbus un vēl salāgot neiztrūkstošo pulciņu grafiku, nemaz nerunājot par attiecībām, kas prasīs nemitīgu mijiedarbību un risinājumu gan skolā, gan mājās. Tas smagi skars arī skolotājus, kuri turklāt pretēji darba likumdošanas prasībām joprojām nav informēti par sava atalgojuma konkrētajām izmaiņām. Tad jau labāk 1. septembrī teikt skaidru valodu un visiem svinīgi izsniegt vieglas skrienamkurpes, enerģijas batoniņus un vērtīgas rokasgrāmatas stresa pārvarēšanā, laika plānošanā, attiecību kārtošanā un savas dzīves prioritāšu noteikšanā. Bet skolotājiem varbūt kādus baldriānus un relaksējošu mūziku, ar ko nomierināt skolas troksnī un spiedienā no augšas sakaitētos nervus? Tas katrā ziņā būtu saprotošāk un vērtīgāk par kārtējo puķi un vadības sparīgajiem mudinājumiem «ātrāk, augstāk, tālāk!».
Šis datums, protams, nav vienīgais, kad tinamies mākslīguma plīvuros. Rindā vien stājas tās pašas dzimšanas dienas darba kolektīvos ar jubilāra «apstāvēšanu» – tā droši pa gabalu, kad galvenais saka svinīgo runu, bet sveicamais nodveš: «Lūdzu, pie galda!» Arī visdažādākās atklāšanas un paši pasākumi. Savā būtībā tie jau ir mākslīgi un inscenēti, lai vienkārši uzkarinātu redzes un dzirdes pēc piedzīvojuma alkstošās kārpiņas. Tāpēc pasaulē ir tik daudz grima, dekorāciju, pirotehnikas, apgaismošanas, atskaņošanas un video iekārtu. Jo to īstu jau mēs nevaram dabūt…
