«Šobrīd bērnunamos aug teju pusotrs tūkstotis mūsu bērnu. Vairāk nekā 200 no šiem bērniem ir vecumā līdz trīs gadiem. Mēs viņus neredzam un nedzirdam, jo viņi ir tur – bērnunamos – bez balss un bez iespējas sevi aizstāvēt. Tāpēc mūsu visu uzdevums ir panākt, lai neviens zīdainītis nenonāktu bērnunamos un ikvienam bērnam no šī pusotra tūkstoša būtu iespēja izaugt ģimeniskā un mīlošā vidē,» cēli Bāreņu svētdienas (6. novembra) priekšvakarā teic mūsu valsts pirmā lēdija.
Tāpēc, ka tāds amats. Tāpēc, ka tas tiešām izskatās nejēdzīgi, ka teju gadsimtu pēc kara joprojām ir bērni ar nespējīgiem māmuķīšiem un tētukiem un tāliem tādiem pašiem tuviniekiem, nemaz nerunājot par krustvecākiem, kuri savu misijas apziņu pazaudējuši ceremoniju tukšajā spozmē. Tāpēc, ka Eiropa dod naudu un iepūtusi burās ārējās formas pārmaiņu vēju, spiežot dažos gados lielos namus, kur aiz slēgtām durvīm nobēdzināti pabērni, pārtaisīt tiem, kuriem gadījumā neatrastos mājas. Tāpēc jākvēlina, cik nu iespējams tā iežēlas liesma – klau, esam taču viens liels «mēs»!
Tomēr veidols joprojām netiek līdzi saturam. Kā jau jebkura re-forma, kas gatava ātri ieviest jaunu kārtību tās ieviešanas pēc, nelauzot galvu, vai būs pārmaiņu pienācīgu cēlāju un nesēju. Struktūrās to izdarīt ir salīdzinoši viegli. Atliek teikt vārdu, un visi stājas prasītajā rindā – klanoties, lokoties, smaidot un mājot, kā teikts.
Tomēr ar sabiedrību šī taktika nedarbojas. Ir kaut kāds mistiskais «mēs», kas pat principa pēc spēj iecirsties. Te nāk prātā spriedelējumi par «vidējo statistisko latvieti», kuram, piemēram, «pārliecība neļauj būt sētniekam, jo viņš ir viensētnieks», kurš «nekad neklausa instrukcijām, jo ir pārāk drošsirdīgs» un kurš «nepakļaujas valdības aicinājumam tautai savilkt jostas, jo viņam nav naudas, par ko nopirkt jostu», kā par šo tēmu zobots draugiem.lv. Skaidrs ir viens – latvietim vajag piemēru, lai ir ko atdarināt un ar ko sacensties, lai izdotos pārspēt kaimiņu. Tāpēc, kamēr vien cēlie un viedie runātāji beidzot paši nepieņems kādu bāreni savās siltajās un mīlošajās mājās, turpināsies tas, ko vidējais statistiskais tieši nosaucis par «tukšu muldēšanu».
