Šķiet, to spēli tā arī sauc – «Sabotieris»! Kad, neatklājot savu identitāti un lomu, zilo un sarkano kalnraču rūķu komanda, bruņojušies ar cirtņiem, cītīgi rok tuneļus, lai pirmie sameklētu paslēpto zeltu. Spēlē ir arī brigadieri, sliņķi un citi tēli. Piemēram, kristālu vācēji, kuru vienīgais uzdevums ir pašiem likt un cerēt, ka arī citi uz laukuma sagādās pēc iespējas vairāk šo zemes dzīļu spozmes. Taču viskaitīgākie ir sabotieri, kuri dara visu, lai zilajiem un sarkanajiem neizdotos. Tikai tā garantēta viņu uzvara. Tāpēc čaklie rūķīši, ja šos kaitniekus ir atpazinuši, cenšas viņus dažādi neitralizēt – sēdina cietumos, aizliedz strādāt un cer, ka vispār pietiks resursu šajā būtībā bezjēdzīgajā cīņā.
Nu gluži kā cilvēku reālajā dzīvē! Arī te ir savi mērķtiecīgi dzīves uzdevumu un izaicinājumu kalnu racēji, kurus motivē vērtīgais gala rezultāts. Tas nekas, ka ar pirmo piegājienu nedodas rokā. Līdzīgi kā dzirkstele uzliesmo degvielu, adrenalīns uzšvirkstina sviedrus, un viņi rok, jo redz un tic! Sistēmā, protams, neiztikt bez saviem priekšniekiem, kuri allaž zina, kā vajag labāk, un sliņķiem. Viņiem darbs tīk vien no tā skatpunkta, kur redzams, kā strādā citi. Par ko satraukties – pasaule taču turpina griezties, ejas rodas un kalni rūk! Tas nekas, ka uz citu rēķina! Alga viena!
Tomēr vislielāko dusmu vāra sabotieri. Vārdnīca skaidro, ka tas ir cilvēks, kurš nodarbojas ar sabotāžu. Savukārt sabotāža ir pasākuma jaukšana, pretdarbība, kaitniecība ar spēcīgu atslēgas vārdu – slepena – priekšā. Gluži kā vēža šūnas organismā, izliekoties par veselām, tās auž savu tikai un vienīgi egoistisku tīklu, pakļaujot un iznīcinot visu sev apkārt. Vajadzīgs laiks, lai šo postu, kad sagrauts sabotiera ģimenes, darbavietas un sabiedrības tēls, pamanītu, un bieži vien jau ir par vēlu. Tāpēc tik nozīmīga katrā struktūrā ir savu kopīgo mērķu apzināšanās, lojalitāte un spēja sadarboties. Tie patiesi nav tukši vārdi, bet vakcīna, kas slepeno pretdarbību un kaitniecību ved gaismā un ļauj to izolēt.
Taču šim procesam mēdz gadīties vēl kāds nejauks blakusefekts. Reiz, ar draugiem spēlējot «Sabotieri», neveiksmīgi izspēlēju kārti, un visi nosprieda, ka es esmu tā slepenā «pasākuma jaucēja». Sekoja sodi, cietumi un skaļš «nē!» visam, ko daru. Sistēmā ir milzīgs spēks un «vai!» tam, pret ko tā pavēršas!
