Agresija un miers. Tas, kas mums tepat tuvumā, blakus. Izejot no mājām, jārēķinās, ka var gadīties garāmgājējs, kuram kaut kas nepatīk, un viņš tev uzkliedz. Ir reizes, kad var mierīgi, neko nesakot, iet tālāk, iet prom. Visticamāk, kliedzēju jau pirms tam kāds ir nokaitinājis, un viņš to vien gaida, lai savas dusmas nodotu tālāk tiešā trāpījumā. Pēc iespējas retāk ejot laukā no mājām, iespējams izvairīties no šādiem starpgadījumiem, tomēr, arī mājās esot, var izlasīt sliktu ziņu, noskatīties skumju filmu – daudz un dažādu iemeslu, lai iekļūtu negāciju lokā.
Uzzinot par lūgumu uzrakstīt pārdomu sleju, jautāju kolēģei: ko varētu rakstīt? Atbilde bija: uzraksti ko līksmu! Jā, labprāt – kāpēc gan ne?
Mākslas skolā, kurā strādāju, semestris iet uz beigām, mēs, skolotāji, ievācam «ražu» – liekam atzīmes, domās, līdzīgi kā senajā Ēģiptē pēc nāves tika svērta cilvēka dvēsele, cenšamies skolēnu darbus ļoti godprātīgi nomērīt un «nosvērt», salikt ciparus 10 ballu skalā, kurā ik pa laikam gribas likt 9 starp 10, 7 starp 8, bet nākas izšķirties par vienu ciparu. Katrs pats zina, kas aiz šī cipara slēpjas. Gandarījums par to, ka, lai gan darbs ir bijis grūts, iegūta laimes sajūta, esmu novērtēts, turklāt – labi novērtēts. Vai arī prieks par to, ka esmu izsprucis sveikā cauri, jo, zinot, ka šī lieta mani neinteresē, esmu darījis visu, lai dabūtu ciparu un neviens neko man nepārmestu. Bet kur tad sākas līksmība? Tajā brīdī, kad aizmirstot (nedomājot) par cipariem, lasot rakstu darbu vai skatoties zīmējumu, vispirms jāsāk smaidīt, tad gandrīz smieties, un tūlīt pat rodas vēlme steidzīgi dalīties ar smaida iemeslu – izlikt izstādē, rādīt citiem, lai prieks vairojas. Piemēram, izlasot gleznas nosaukumu skolēna rakstu darbā «Dāma ar sirmuliņu», kur tikai viens burts ir nepareizs, vai arī skulptūras raksturojumā lasot šādus vārdus: «Skulptūra ir ļoti labi izveidota, tur nav nekādas pārspīlētas formas kā kubismam. Viss plūst ļoti labi un aši.»
Dzīvojot Jelgavā, šķiet, ka ar katru gadu krāsaino svētku gaismiņu kļūst arvien vairāk – parku koku zaros, dzīvokļu logu rotājumos. Ielas, kuras agrāk bija tumšas, kļuvušas gaišākas.
