Nestrīdēties par reliģiju, politiku un nacionālajiem jautājumiem! Šis ir arī viens no maniem savstarpējās komunikācijas ceļa signālstabiņiem, zinot, kādu postošu nogruvumu attiecībās tas spēj radīt un tāpēc ārdīt. Taču ne vienmēr sanāk. Īpaši, ja savijas tāds sabiedrības, labu paziņu un draugu loks, kurā ir no tā visa pa lielākam vai mazākam akmens gabalam – kā jau cirstam no identitātes pamatiem.
Arī tajā visādi citādi domubiedru kompānijā, kur grozīti atšķirīgi viedokļi un mētātas dažādas idejas, toreiz nekas neliecināja, ka starp komunikācijas putras griķiem gadījušies nodevīgi ideoloģijas un uzskatu akmentiņi. «Uh, kā es darbā sadusmojos, kad mani 23. februārī apsveica tā saucamajā vīriešu dienā! Tā nav nekāda vīriešu, bet Padomju armijas un Jūras kara flotes diena, ar ko man nav nekāda sakara,» noskaldīja viens no grupas, no pārējiem latviešiem gūstot piekrītošus galvas mājienus un pat izbrīnu, ka tādi svētki vispār kaut kur Latvijā vēl tiek svinēti. Latviešu ģimenēs jau padomju laikos nav īpaši rezonējuši ne devītie maiji, ne divdesmit trešie februāri, bet te – še tev! – pēc neatkarības ceturtdaļgadsimta tādi «okupantu rēgi»!
Šī noskaņa kompānijā jau bija uzņēmusi apgriezienus, kad klusa un pieklājīga balstiņa nedaudz ielauztā latviešu valodā paziņoja: «Bet man gan ir pilna māja ar manam vīram un dēlam dāvinātiem ziediem. Nāca draugi, nesa saldumus, sita pa plecu, priecājās. Tā sen vairs nav padomju armijas, bet drīzāk tāda kā vīriešu iniciācijas diena.» Iestājās neveikls klusums. It kā tverot gaisu. Kas to būtu domājis, ka šos svētkus, kuriem kājas izaugušas Petrogradas strādnieku un sarkanarmiešu mītiskajās uzvarās un apautas propagandas rupjajos zābakos, varētu traktēt arī tā? Taču var, un tā mēs esam izdarījuši ar teju visām svinamajām reizēm. Ne Jāņi mums vairs ir autentiski, ne Ziemassvētki, ne Helovīns. Svētki vienmēr tiek sapildīti tikai mums saprotamās burciņās.
Drīz būs 8. marts. Klāras Cetkinas sieviešu solidaritātes un tiesību aizsardzības diena vai tomēr iemesls ziedam un vienkārši patīkamām emocijām?
