«Mammūū, man nepatīk būt vecākajai!» kopā ar mammu un gadu jaunāko māsu iznākot pa bērnudārza vārtiņiem uz ielas, žēlojas meitenīte, kura rudenī acīmredzot uzsāks skolas gaitas. Nelielu ceļa gabalu sanāk veikt, ejot viņām aiz muguras, tāpēc dzirdu arī sarunas turpinājumu. Kad mamma prasa, kāpēc tā, meitenīte pamato. Vispirms jau tāpēc, ka māsa var izvēlēties, pie kuras rokas mammai viņa grib iet. Un arī tāpēc, ka nākamgad māsa vēl varēs bērnudārzā spēlēties, bet viņai būs jāmācās, jāpilda mājasdarbi. «Jā, tev būs jākļūst patstāvīgai un jāmācās pašai ar visu tikt galā,» saka mamma. «Bet nepārdzīvo – pēc gada māsa arī sāks iet skolā. Tu jau būsi liela, gudra, varēsi viņai palīdzēt,» vecāko meitu mierināt cenšas jaunā sieviete. Vai viņai tas izdevās un ko pēc ilgākas pauzes atbildēja topošā pirmklasniece, nezinu, jo visas trīs dāmas nācās apdzīt.
Māsu un brāļu attiecības ir vesela zinātne, kurai nosaukumu gan laikam neviens vēl nav devis. Tajās ir milzums saskaitāmo (un milzums atņemamo – pasarg dies!), kurus mainot vietām summa tomēr mainās. Ir lietas, kas notiek gaismas ātrumā (kad jātiek pie gardākā našķa, lai otrs nedabū), un ir arī tādas, kam vajadzīgi gaismas gadi (kad jāsakārto istaba vai jāizdomā, kurš tad šovakar mazgās traukus). Gravitācija kā par spīti parasti nostrādā tajā brīdī, kad rokās ir mammas mīļākā krūze vai pārlieku lielā enerģijas pieplūduma dēļ nejauši paķerts līdzi galdauta stūris ar visu, kas plīst un neplīst, uz tā. Brīvās krišanas paātrinājums ir nepielūdzams – inerce dara savu. Tad temperatūra vaigu un ausu galos saceļas reti augsta, jo rezultāts jau zināms – pat ja vainīgais neatzīstas un pārējie sazvērnieciski klusē, atmosfēras spiediens telpā kādu laiku saglabāsies augsts un svils ne tikai vaigi, bet arī dibens, kuram pāri būs gājis noteikta garuma bērza žagara vilnis.
Lai gan Ņūtona darbības un pretdarbības likums māsu un brāļu attiecībās arī mūžam dzīvs, ir labi, ja ir māsa vai brālis. Vēl labāk – ja abi divi. Kamēr citiem bērniem jādomā, kā pavadīt dienu, ņem līdzi māsu un brāli un ej spēlēt bumbu, «augstāk par zemi» vai peldēties. Kopā arī ogas vai negausīgās kartupeļu vaboles var nolasīt ātrāk. Lai gan sanācis ne viens vien kašķis, kopā arī strādātas blēņas, dalīti prieki un bēdas, un noslēpumi, par kuriem citi, sevišķi vecāki, visticamāk, tā arī neuzzinās vai uzzinās tad, kad cēloņu un seku likums jau vairs nebūs spēkā.
