Ir maija vidus, kad šī gada vēsajā pavasarī sāk ziedēt pienenes, tulpes un ķirši. Bet ir brīži, kad iegriežas putenis un snieg. Diezgan sirreāla aina – apsniguši ziedoši augļu koki un pavasara zaļajā zālītē sniega pikas.
Neparasts notikums ir arī mākslas izstāžu jomā. Pie mums uz Rīgu ir atceļojuši divpadsmit meistardarbi no Spānijas lielākā muzeja. Parasti, ja esam kaut kur pasaulē, kādā no citu zemju lielākajām pilsētām, dodamies uz mākslas muzejiem un izstaigājam šīs kultūras un mākslas krātuves. Pašreiz neliela, bet nopietna deva mākslas ir baudāma muzejā “Rīgas birža”. No Prado muzeja, kura mājvieta ir Madride, atceļojuši daži 16.–19. gadsimta meistardarbi. Spānijas lielākais muzejs, kurš 2019. gadā svinēs jau 200. jubileju, ir viena no Eiropas bagātākajām un slavenākajām mākslas krātuvēm, kas radusies uz karaļnama kolekciju bāzes. Izstāde “Prado 12 raksturi” ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašais dāvinājums Latvijas valsts simtgadei, ko pakāpeniski sākam atzīmēt jau šajā pavasarī. Nav vienkārši iegūt, kaut uz mirkli, tik nozīmīgus mākslas vēstures lieciniekus.
Par izstādes nopietnību liecināja arī neskaitāmie apsardzes darbinieki izstāžu zālē un rokassomiņas satura pārbaude pie ekspozīcijas ieejas durvīm. Reizēm pat šķita, ka staigājošie sargi pēta un analizē katra apmeklētāja kustību zālē. Izstādes apmeklējuma diena bija mana dzimšanas diena, un nav labākas dāvanas par šo – ļauties labai mākslai. Uz izstādi gāju bez iepriekšējas sagatavotības, un varbūt tāpēc tas, ko redzēju, pārsteidza. Pārsteidza smalki izveidotā ekspozīcija. Pārsteidza senās vēstures elpa, sākot no renesanses līdz reālismam – pacietīgi un meistarīgi gleznotie 12 dāmu portreti, caur ko varēja nolasīt mākslas vēstures ceļus un mākslas stilu daudzveidību. Pārsteidza dažādība kaut nedaudzos, bet ietilpīgos mākslas darbos. Mans favorīts bija anonīma Fonteblo skolas meistara gleznots darbs uz koka ar nosaukumu “Ciniķe” (ap 1570. gadu). Tas šķita ļoti mūsdienīgs, kaut tapis pirms gandrīz piecsimt gadiem.
Nosaukumi ir izstādes koncepcijas autores doti, jo īstie gleznu nosaukumi ir citi. Izstādes koncepcijas autore ir “Rīgas biržas” vadītāja Daiga Upeniece, un lieliski ir viņas veidotie gleznu apraksti divās valodās. Ar aizraujošu interesi varēja lasīt katra portreta tapšanas stāstu un gleznas autora rokraksta atainojumu.
Vēl ir laiks. Līdz vasaras vidum varat ieplānot un doties sajust mākslas vēstures pieskārienu.
