Ir kāda tēma, kas jau labu laiku nodarbina manu prātu. Vērojot radošo ļaužu sadzīvi, savu un manu tuvāko kārtības mīlestību vai tās neievērošanu, lasot rakstus par kreatīvo cilvēku attiecībām ar kārtību, esmu nonākusi pie jautājumiem – kur rodas bardaks, kas tas ir, kāpēc tas ir?
Birojā pie sienas esmu nolikusi Māra Subača grafikas (2014) kopiju, kuras nosaukums ir “Kārtība un idejas parasti nedzīvo vienā mājā”. Vismaz kaut kāds mierinājums. Un vēl. Mūsdienās ir pieņemts parakņāties izcilu personību dzīvē. Runājot par bardaka un nekārtības klātbūtni darbā un mājās, bieži tiek pieminēts zinātnieks Alberts Einšteins, pasaules tehnoloģiju revolucionārs Stīvs Džobs un citas harismātiskas personības. Viņi visi ir sasnieguši augstākas virsotnes, kaut arī viņu dzīve ir viens vienīgs haoss. Noteikti pēc neskaitāmiem jautājumiem par kārtību uz rakstāmgalda Enšteins ir atbildējis ar jautājumu: “Ja nekārtība uz galda nozīmē nekārtību galvā, tad ko gan nozīmē tukšs galds?”
Turpretī sabiedrībā dominē uzskats, ka nekārtība ir neorganizētības un nevīžības sekas. “Nekārtība ne vienmēr liecina, ka nav sistēmas. Darbs pie rakstāmgalda, uz kura viss ir izmētāts, var būt daudz efektīvāks nekā pie sakārtota. Ja cilvēkam uz galda valda bardaks, tas nenozīmē, ka viņš strādā slikti. Tas nozīmē to, ka viņš strādā labi, ka viņam vienkārši nav laika to sakārtot,” tā par šo tēmu saka kāds Deivids Frīdmans.
Protams, lai pietuvotos bardaka būtībai, ir veikti neskaitāmi pētījumi, un viens no tiem ir pierādījis, ka cilvēki, kuriem ir tieksme izmētāt savas lietas pa roku galam un uzkrāt drazu, patiesībā ir daudz radošāki par visiem pārējiem. Minesotas Universitātes zinātniece Ketlīna Vohsa savā zinātniskajā darbā veikusi vairākus eksperimentus. Viens no tiem – viņa sadalīja divās grupās 48 brīvprātīgos un deva uzdevumu – izdomāt, kā izmantot pingponga bumbiņu vēl dažādos citos veidos. Vieniem tika iedota tīra un kārtīga telpa, otriem – nekārtīga un nesakopta. Abām grupām radās vienāds skaits ideju, taču grupai, kas uzturējās otrā telpā, idejas bija inovatīvākas un radošākas. Vohsas secinājums: “… ja jums ir iestājusies radošā krīze, pārcelieties uz netīru un nekārtīgu telpu. Tas ļaus iziet ārpus ierastās uztveres rāmjiem, un jums ātrāk dzims jaunas idejas. Kārtība ir rezultāts mūsu tieksmei būt drošībā, haoss – mūsu centieniem pasauli uztvert radoši.”
Pēc fizikas likumiem, ko labi pārzināja Einšteins, Visums ir haoss. Tad kā jūs varat kaut vai cerēt ieviest kārtību savās mājās vai dzīvē, ja tas ir pretrunā ar Visuma dabu? Secinājums viens – dedzība un aizrautība ir kaut kas vairāk par garlaicību.
