Tiem, kas iet skolās, mazās vai lielās, vislabākais gada laiks ir vasaras brīvlaiks. Tad bezbēdīgi var ļauties visam, ko vasara sniedz. Zemenes, jūriņa, mellenes, saule, sēņošana un silts lietutiņš. Kad brīvlaiks bija pašā viducī, atceros vecmammas teikto par laika apstākļiem – jāskatās, kāds būs 10. jūlijs. To, kad ir tā Septiņu gulētāju diena, neatceros, bet 10. jūlijs – Septiņu brāļu diena – gan palikusi prātā kā tāds bieds. Ka tik šajā dienā neielīst, tad gan būs ziepes, līs septiņas nedēļas pēc kārtas un atlikusī vasaras daļa sabojāta. Nekādas peldes, siens nežūst un katru dienu jāvelk gumijas zābaki. Patiesībā, kā vecmamma teica, tā arī bija. Atceros: dažas vasaras tiešām bija ļoti slapjas. Taču šodien tas kaut kā nestrādā, mēģināju pārbaudīt. Pirmdien, 10. jūlijā, Jelgavā nelija. Nopriecājos – lietus tuvākajā laikā nebūs un slapjā svītra beigusies. Nākošajā dienā ceļā no Rīgas uz Jelgavu gāza kā no spaiņiem. Še tev nu bija, kā tad ar seno ticējumu? Un tad guvu izskaidrojumu. Kādreiz nebijām tik mobili. Kur bijām, tur izjutām konkrēto brīdi. Tagad īsā laikā pārvietojamies un nokļūstam no vienas vietas otrā. Interesanti – vai Septiņu brāļu dienā ceļa posmā Rīga – Jelgava ielija? Varbūt ticējums strādā tikai konkrētajā vietā un laikā?
Šodien daudz kas nestrādā kā agrāk. Vēl viens piemērs. Pēc publiskotajām lielo rupekļu sarunām “Rīdzenē” parādās skaudrā realitāte – valdība nav valdība un medijos maz patiesības. Aizdomas jau bija, bet te reāls apstiprinājums ar sulīgiem tekstiem ‘iz dzīves’.
Agrāk augstos amatos un brieduma gados visi bija cienījami ļaudis, tagad nevar zināt, kas par putnu. Kādreiz turību varēja sasniegt ar darbu, talanta slīpēšanu un godprātīgu attieksmi. Tagad kaut kā tas darbojas citādi. Tā varētu meklēt piemērus vēl un vēl, taču secinājums viens – jātrenē sava uztvere jeb jāvingrina prāts. Tas palīdzēs ieraudzīt situāciju pilnībā un uzreiz uztvert to kā saprotamu. Izlūki speciāli trenējot uztveri, lai vienā mirklī varētu novērtēt situāciju un izcelt tajā svarīgāko. Nu ja, neviens par izlūku nepiedzimst. Viss tiek trenēts un atstrādāts. Trenē uztveri – un tev būs priekšrocības. Tu pamanīsi to, ko citi nepamana, un pieņemsi lēmumus, kamēr citi vēl tikai domā. Lai vai kādi laika apstākļi, vērtību sabrukumi, politiskās ligas, nekas tev nevar palīdzēt kā tikai tu pats. Un pārdomas par šīm tēmām varētu beigt ar mūsu lielā klasiķa vārdiem: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
