Nesen Valgā norisinājās mājas kafejnīcas diena, kad ikviens savā mājā, pagalmā varēja iekārtot kafejnīcu un aicināt apmeklētājus, pārdodot pašu gatavotos gardumus. Valgas pašvaldība un mājas kafejnīcas dienas organizatori šogad aicinājuši tādā veidā šajā akcijā iesaistīties arī vietējos iedzīvotājus otrpus robežai – Valkā. Taču, ak vai, – pie mums tas nav iespējams, jo Latvijā tāda vienas dienas cienāšana ar kēksiņiem arī uzskatāma par saimniecisko darbību un, lai piedalītos šādā aktivitātē, cienastiņa cepējam būtu jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.
Katru gadu otrajā augusta sestdienā citā Igaunijas pilsētā – Pērnavā – notiek pasākums, ko īpaši iecienījuši vietējie iedzīvotāji, – “Augusta bezmiegs”. Tad arī šajā pilsētā paralēli visdažādākajiem mākslas, mūzikas, dejas un citiem kultūras pasākumiem ielās notiek tirdziņi, cilvēki tirgo mazsālītus gurķīšus, ķilavmaizes, kēksiņus. Pamīšus ar viņiem ielās “iznākušas” arī kafejnīcas un restorāni. Var nobaudīt dažādus gan pieredzējušu meistaru, gan vienkāršu ēst gatavošanas mīļotāju radītus ēdienus. Teikšu godīgi, tas ir viens no burvīgākajiem pasākumiem, ko jebkad esmu apmeklējusi. Tur varbūt neuzstājas pasaules slaveni mākslinieki, toties valda īpaša un draudzīga atmosfēra. Cilvēki klīst pa ielām, vienlaicīgi baudot gan gardus ēdienus un dzērienus, gan mākslas pasākumus. Skolēni, tirgojot kārumus, vāc naudu kādam lielākam mērķim savā skolā, biedrības par pārdoto gardumu naudu gatavojas īstenot kādu labu darbu, par kuru labprāt pastāsta katram. Fantastiska iespēja īstenot dažādus mazos mērķīšus, vienlaicīgi radot pilsētā īpašu noskaņu.
Pie pašreizējiem likumiem laikam gan nav vērts sapņot, ka kaut kas tāds varētu notikt arī mūsu pusē. Lai gan tik viegli iedomāties šādu pasākumu norisināmies arī Jelgavā. Jau redzu, kā Raiņa ielā uz ielas iznāk mazie veikaliņi, turpat notiek koncerti, izstādes, varbūt tam pievienojas tuvējo ielu kafejnīcas un veikali, iesaistās tie, kam prieku sagādā gardumu gatavošana un turpat ielu malās un skvēriņos tirgo pašceptus našķus, pašdarinātas rotas, gleznas…
Mums taču netrūkst radošu cilvēku, mākslinieku, meistaru! Tāds pasākums ir iespēja, kad rokās sadoties mākslai un vēderpriekiem, ļaujot pilsētas iedzīvotājiem izbaudīt no visa kā pa druskai. Taču, ak, pareizi – pie mums tas nav iespējams. To jau uzskatāmi parāda Valkas pieredze.
