Pamazām, palēnām, nemanot klāt ir augusts, kurš teju, teju būs jau pusē. Ārpus pilsētas acis nevar vien beigt priecāties par nebeidzamajiem labības lauku klājieniem, kas šogad, veldrē reti kur sagūluši, šķiet sevišķi cēli. Skatoties kalendārā, nākas konstatēt – vasara, par spīti tam, ka tikai tagad tā pa īstam sākusies, jau iet uz otru galu. Rudens tuvošanos pirmo reizi apjautu pirms nedēļas līdz ar stārķu bariem, kas jau sāk pulcēties, it kā brīdinot – zini, ka vairs nav tālu.
Augusts ir iezīmīgs ar vēl kādu skaistu dabas parādību. Tas ir laiks, kad biežāk nekā citus mēnešus gadā diennakts tumšajā laikā celt acis debesīs, vērot zvaigznes un cerēt, ka kāda kritīs tieši šeit un tagad, lai lūgtu tai pašu nozīmīgāko sapņu piepildīšanos. Speciāli zvaigžņu vērošanai nenododoties, pašai krītošu zvaigzni ir sanācis ieraudzīt tikai reizi. Neatceros gan vairs, vai toreiz kaut ko vēlējos vai vienkārši priecājos par skaisto dabas parādību.
Zvaigznēs var vērties un vēlēties sapņu īstenošanos, cerot, kā kādu dienu tie tiešām piepildīsies, taču ne reizi vien apstiprinājies – ja pats neko lietas labā nedarīsi, arī zvaigznes diez vai spēs līdzēt. Ja pats meklē iespējas, arī zvaigznes sarindojas vēlamajā kārtībā, un viss notiek. Par to, ka zvaigznes beidzot atradušas veiksmīgo kombināciju un devušas savu svētību Zaļenieku pagastā esošās Abgunstes muižas saimniekiem, pārliecinājāmies, apmeklējot muižu. Kā tajā izskatījies vēl tikai pirms gada, kad šeit nesaimniekoja Avotnieku ģimene, varam nojaust, klausoties saimnieku stāstījumā. Šodien muižā katrā stūrītī rit rosība, darbojoties pašu spēkiem un dodot prakses vietas arī tuvējās Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēkņiem, šeit tiek svinēti svētki, notiek nometnes un tiek rīkotas kāzas. Abgunstes īpašo auru sajūt katrs, kurš tajā viesojas – atbrauc pirmo reizi, kādreiz ir mācījies šeit izvietotajā skolā, dzīvojis vai nācis uz veikalu.
Lai gan tepat Jelgavas apkārtnē un Zemgalē iespējams atrast arī bēdīgus piemērus, kā senā godība visu acu priekšā iet postā, blakus tiem var minēt arī pozitīvos. Abgunste ir tikai viens. Esam rakstījuši arī par Berķenes muižu Ziedkalnē, pamazām atjaunota tiek Jelgavas “Villa Medem”. Tā ka pozitīvu piemēru, ar kuriem lepoties, arī ir gana.
