Vasara lēnām tuvojas rudenim, īpaši labi to var sajust dzestrajos rītos. Līdz skolas gada sākumam palicis pavisam maz. Brīvās dienas gribas izmantot pēc iespējas lietderīgāk, man, kā jau mākslas skolotājai, muzeju apmeklēšana ir “obligātā programma”. Šoreiz jelgavniekiem varu silti ieteikt aiziet uz mūsu muzeju, kur redzami Mārītes Klušas apbrīnojami smalkie tušas zīmējumi. Izstāde būs vēl līdz 27. augustam.
Viens no mākslinieces darbiem saucas ”Melnais aplis” – diezgan liels zīmējums, ieskatoties redzam, ka apli veido smalkas svītriņas (zīmētāji zina, ka to sauc par štrihu), kuras, izejot no apļa centra, vijas arvien tuvāk ārējai malai. Šo neredzamo kustību var sajust, pieejot darbam tuvāk. No attāluma raugoties, šķiet, ka tas ir vienmērīgi tumšs laukums. To vērojot, atcerējos cilvēkus, kurus satrauc slavenā Kazimira Maļeviča glezna ”Melnais kvadrāts”. Ir dzirdēti komentāri: “Nu kas tas ir?”,“Kāpēc melns, kāpēc kvadrāts?” Uz šiem jautājumiem ir vairāki atbilžu varianti.
Skatoties uz Mārītes Klušas melno apli, radās sajūta, ka viņa ir padziļinājusi melno krāsu – ieviesusi tajā dzīvību. Līdzīgi kā Imants Ziedonis ar savām “Krāsainajām pasakām” mūs ieved kādas krāsas slepenajā dzīvē. Nesen lasīju grāmatu, kas veltīta alķīmiķu darbības būtībai – eksperimentiem un meklējumiem, kā mākslīgā ceļā iegūt zeltu. Šo procesu var uztvert arī filozofiski – cilvēka dzīves ceļš ir sava “iekšējā” zelta meklējums, viegli tas nav, šajā procesā melnā krāsa ir kā pamats – tumšā, noslēpumainā nakts, kurā, kad acis apradušas, pamazām varam ieraudzīt mazos spožos punktiņus – zvaigznes. Dienai tuvojoties, zvaigznes paliek blāvākas, mēs nokļūstam pilnīgi citā krāsu gammā… Balts un melns, un tad jau arī visas citas krāsas. Šobrīd dabā vēl varam sildīties, skatoties uz dzelteno un zaļo, kas raksturīgi augustam, drīz nāks pelēcīgais periods, kad tumsas būs vairāk nekā gaismas.
Jāpiebilst, ka minētajā izstādē ir tikai melnbaltie darbi, bet atšķirībā no tradicionālās grafikas Mārīte Kluša eksperimentē ar formātiem – zīmējot uz izlocītiem, ieplēstiem papīriem, dažreiz veidojot no abām pusēm aplūkojamus zīmējumus.
Vēl tikai maza piezīme – muzejā ir iespēja redzēt arī medaļu izstādi, bet par to ir atsevišķs stāsts.
