Teju 40 000 dalībnieku – tik liels būs dziedātāju, dejotāju un pūtēju orķestru pulks, kas nākamvasar piedalīsies XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos, latviskās tradīcijas nedēļas garumā Rīgā godā ceļot 54 dažādos pasākumos, pirms nedēļas ziņoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Šķiet, katra latvieša apziņā, jau piedzimstot, tiek iekodēts, cik liela vērtība ir Dziesmu un deju svētki. Jau no pirmajām klasēm skolā bērni tiek iesaistīti koros, uz deju kolektīvu tiek aizvesti, pirms vēl lāga saprot, ko no viņiem sagaida, paralēli vispārizglītojošai skolas programmai sāk apgūt arī mūzikas instrumentu spēli. Bieži vien par sevi it kā ar ironiju sakām – latvieši jau tāda dziedātāju un dejotāju tauta, neko vairāk nemākam un nevaram. Jā, esam dziedātāji un dejotāji, bet mums ar to būtu jālepojas. Tāpat kā mūs apbrīno ārzemēs, no kurām regulāri atgriežamies ar dažādu kalumu medaļām un balvām, pārsteidzot gan ar profesionālo koru dziedāšanu, gan daudzveidīgajām pāru attiecībām dejā. Parādiet vēl kādu tautu, kura tik kuplā pulkā reizi piecos gados (ja skaitām arī skolēnu svētkus – pat biežāk) no malu malām sabrauc valsts sirdī, lai nedēļas garumā kopīgi dedzinātos jūlija saulē un liedētos lietos. Atrodiet vēl kādu tautu, kurai kopā dziedot “Saule, Pērkons, Daugava” skudriņas pār ķermeni skrien pat lielākajiem skeptiķiem. Vai ir vēl kāda tauta, kura nebaidās izteikt viedokli, ja dalībnieku domas nesakrīt ar organizatoru iecerēto gan repertuāra, gan tērpu izvēles ziņā?
Šie Dziesmu un deju svētki būs īpaši, jo tie sakrīt ar valsts simtgades svinībām. Vienlaikus tas nozīmē atbildīgāku un rūpīgāku repertuāra sagatavošanu – vairāk iztecējušu sviedru deju zālē, stundu kora klasē un pie nošu grāmatām. Un tikai paši kolektīvu dalībnieki un viņu tuvinieki zina, ko tas nozīmē pa īstam, kad pēc darba vai mācībām paši, sievas, vīri, mammas, tēti, meitas, dēli, māsas, brāļi ne mazu daļu sava laika velta otrajai “ģimenei”.
“Ja domājam par Latviju kā par simt gadu vecu zemi, mēs esam jauna valsts, bet, ja mēs apzināmies un saprotam, ka mūsu tautas saknes rodamas daudzu gadsimtu garumā, mēs varam celt nācijas pašapziņu un lepoties ar savām tautas mākslas tradīcijām un bagāto vēsturi,” teic svētku organizatori.
