Godīgi sakot, pirms Jaunā Rīgas teātra izrādes “Ciniķi” noskatīšanās neko nebiju dzirdējusi par imažinisma (no imago – tēls latīņu val.) virzienu krievu dzejā 20. gadsimtā. Informācija izrādes programmā skaidro, ka tas bijis viens no pēdējiem ietekmīgajiem krievu avangarda literatūras virzieniem, par kura slavenākajiem pārstāvjiem uzskatāmi Anatolijs Marienhofs, Vadims Šeršeņevičs, Sergejs Jeseņins, Ivans Gruzinovs u.c. Imažinisma estētiskā koncepcija balstīta principiālā antiestētismā, kura pamatā ir šokējoši, atbaidoši, provocējoši tēli, amorālums un cinisms kā filozofiska sistēma. Imažinisms kā literatūras virziens radies 1918. gadā. A.Marienhofs Penzā 1918. gadā nodibinājis imažinistu grupu, kas izdeva almanahu “Iznākums”, bet pēc tam devās uz Maskavu, kur kopā ar līdzīgi domājošajiem izveidoja “Imažinistu ordeni”.
Ne vienmēr pirms izrādēm iegādājos programmiņas, bet šoreiz gluži spontāni to izdarīju. Un labi, ka tā. Vēsturiskais ieskats un 1919. gada imažinistu deklarācijas fragments ļāva uztvert vairāk no izrādes vēstījuma.
Pāris Jaunā Rīgas teātra izrādēs, kurās galvenās lomas atveido tā populārais aktieru sastāvs, bijusi sajūta, ka tie dažādos tēlos un izrādēs ir pārāk līdzīgi. Šoreiz tā gluži nešķita. Varbūt vienīgi Viļa Daudziņa tēlā ieskanējās pa kādai notij no Vectēva vai Zahara.
Taču ne par to ir stāsts, bet gan par scenogrāfiju. Tiešām pēc ilgiem laikiem biju absolūtā sajūsmā par Monikas Pormales veidoto izrādes scenogrāfiju. Starp citu, tajā savā veidā “roku pielikuši” arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pārstāvji. Nozīmīgs atribūts izrādē ir zirga skeleta kauli. Īpaši interesanta likās doma par milzīgo skaļruni, kas izteiksmīgi tiek parādīts gaismas spēlēs uz skatuves. Katrā gadījumā šī bija viena no tām izrādēm, kas ļauj saskatīt katras lietas un dalībnieka nozīmīgumu kopainas radīšanā. Bez šādas scenogrāfijas tā varbūt nebūtu slikta izrāde, bet noteikti citāda. To pašu var teikt gan par kostīmiem, gan gaismu un mūzikas saspēli izrādē. Izrādē un pēc tās nepameta doma, ka, vēlreiz to noskatoties, ievērotu pilnīgi citus akcentus un tekstu fragmentus. Varbūt tiešām jānoskatās otrreiz.
