Rudens tumsa šajā periodā īpaši jūtama. Ja saule uzspīd, tad jau gandrīz svētki. Bet, par laimi, ir arī īsti svētki – 11. novembra lāpu gājiens par godu Lāčplēša dienai kā ievads, lai gatavotos 18. novembrim. Sarkanbaltais krāsu salikums, kas simbolizē Latvijas karogu, redzams daudzos svētku rotājumos.
Nesen bija iespēja televīzijā noskatīties filmu “Melānijas hronika”, kuru pirms gada redzēju Rīgā kinoteātrī. Nu jau zināms – filma saņēmusi “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Viesturs Kairišs apbalvots kā labākais režisors, arī pārējie uzņemšanas grupas dalībnieki augstu novērtēti. Filma ir melnbalta, liela daļa attēloto notikumu tiešām saistās ar melnu un pelēku krāsu. Valsts okupācija, cilvēku izsūtīšana, beztiesiskuma sajūta – vēstures daļa, kuru grūti izprast, jo padomju laikā par šo tēmu runāt nedrīkstēja.
Nesen sapratu, cik ļoti mainījusies situācija attiecībā uz vārdu ”padomju”. Mākslas skolā runājām par skulptūrām, biju iedevusi meitenei grāmatu “Latviešu padomju koktēlniecība”, kopīgi skatījāmies redzamos attēlus. Atbildot uz jautājumu, ko interesantu grāmatā varam atrast, skolniece izteica vērtējumu: “Grāmata ir noderīga, jo sniedz padomus koktēlniecībā.” Tajā brīdī sapratu, ka jāpaskaidro, ko īsti šajā kontekstā nozīmē vārds “padomju”. Laikmetā, kad mūs vilina krāsainā interneta vide, dažkārt grūti runāt par vēstures melnbaltajiem periodiem.
Oktobra brīvlaikā mums, mākslas skolas skolotājiem, bija izdevība iepazīties ar Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu. Ekspozīcija atraktīvi un mūsdienīgi ilustrē pagātnes notikumus. Muzejs ir mājīgs, interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem – ideāla vieta, kur izzināt vēsturi. Saprotams, arī mums ir ar ko lepoties, kā piemēru gribu nosaukt Latvijas Kara muzeja ekspozīciju “Latvijas iedzīvotāji Pirmajā pasaules karā”, kuras autori ir dizaina birojs “H2E”, tomēr Tartu redzētais pārsteidza. Igaunijas Nacionālais muzejs piedāvā skatītājam ieskatu vēsturē, sākot no tālas pagātnes līdz mūsdienām, izceļot katram laikmetam raksturīgo. Ir daudz krāsu, lakonisks un izteiksmīgs noformējums, izmantoti gaismas un skaņas efekti, eksponātu izpētei pielāgotas dažādas digitālās metodes. Mūsdienās atrast sev vajadzīgo informāciju par vēsturi nav grūti, atliek tikai meklēt.
