Simts gadu valstij – tas ir skaisti, un šo notikumu pienākas nosvinēt. Pati ne pārāk mīlu pukstētājus, kas katrā lietā un vietā atrod kaut ko pārmetuma vērtu. Tomēr, jāteic godīgi, visa tā simtgades būšana, vienkārši runājot, sāk piegriezties, vēl nepienākusi. Tautas deju kolektīvi katrā Latvijas miestā izdanco simtgades apli, skrējēji skrien jau neskaitāmo kilometru jubilejas maratonā, koristi nebeidz uzgavilēt svētku (kas, starp citu, vēl nav pienākuši) īpašajās dziesmās, audējas auž latvju gadskārtu jostas simtu metru garumā, bērni nenogurdami jau vismaz gadu zīmē īpašos un vēl īpašākos apsveikumus valstij dzimšanas dienā. Kur nu vēl visas biedrības, kolektīvi un apvienības, kas velta neskaitāmas sanākšanas, “brainstormingus” un seminārus simtgades projektu ideju izdomāšanai, aprobēšanai, īstenošanai un naudas iegūšanai. Dažbrīd pavisam klaji, citkārt apslēpti un nevainīgi katrā galvā tiek kalkulētas iespējas tikt pie lielā simtgades naudas pīrāga.
Informācija Kultūras ministrijas interneta mājas lapā vēsta: “Simtgades norises plānotas, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam simtgades svētku veidotājam un dalībniekam un padarītu Latvijas valsts simtgadi tuvu un saprotamu katram, kas jūtas piederīgs Latvijai. Svinību norise tiek veidota, izmantojot analoģiju par valsts jubileju kā ikviena iedzīvotāja personīgo dzimšanas dienu. Svētku sajūtai un apziņai pēc iespējas jāieiet katrā mājā. Simtgadē iesaistīties aicināts katrs un ikviens – iedzīvotāji, valsts iestādes, pašvaldības, diasporas organizācijas, institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
Latvijas valsts simtgades norisēm no 2017. līdz 2019. gadam piešķirti 22,3 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu.
Latvijas valsts simtgades svinību vārdiskā vēstījuma “Es esmu Latvija” izmantošanu nav nepieciešams saskaņot Latvijas valsts simtgades birojā. Aicinām to izmantot, izrādot cieņu pret Latvijas valsts vārdu un tajā ietverto vēstījumu – cilvēkiem kā galveno Latvijas valsts vērtību, kuri ar savu ikdienas darbu veido Latvijas tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.”
Lieki laikam piebilst, ka nebūtu slikti piederības vārdisko vēstījumu “Es esmu Latvija” atcerēties, arī (ne) maksājot nodokļus, (ne) ņemot kukuļus, (ne) piesavinoties naudu valsts pārvaldē, (ne) aizmirstot saukt pie atbildības vainīgos valsts izsaimniekošanā, traģiskos nelaimes gadījumos un tiesas prāvās… “Es esmu Latvija” ne tikai simtgades gadā.
