Ceturtdiena, 2. aprīlis
Irmgarde
weather-icon
+5° C, vējš 1.49 m/s, DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pretskats

Tas jau ir aizsācies. Vakar, 6. decembrī, pirms simts gadiem savu neatkarību pasludināja viena no valstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras, – Somija. Tā pirmā aizsāk kaimiņvalstu dzimšanas dienu sēriju, kam sekos Lietuva un Igaunija, kas savu 100 gadu jubileju svinēs nākamā gada februārī. Svētkus noslēgs Latvija nākamā gada 18. novembrī. 
Neviena valsts nerodas vienā dienā. Un tik nozīmīgu jubileju arī nevar nosvinēt vienā dienā. Katra valsts simtgadniece gatavo apjomīgas svētku programmas, kas ne tikai aptvertu kultūru, vēsturi, bet arī izskanētu ārpus robežām. Somijas simtgades sauklis ir “Kopā”, un tā saukli iekustinājusi kā tautas kustību, kur ikviens varēja pieteikt savu ideju un aktīvu līdzdalību nozīmīgās jubilejas svinēšanā. Somijas simtgadi svinēs piecos kontinentos un septiņdesmit valstīs – visur, kur ir kaut viens soms. Un kā jau lielos svētkos kaimiņi un draugi domā par dāvanām. Atraktīva ideja ir radusies norvēģiem – dāvināt kaimiņiem simtgadē kalnu, kas atrodas Norvēģijas pierobežā. Idejai ir liels atbalsts norvēģu sabiedrībā, bet izskatās, ka tā kļūs par skaistu leģendu – kā norvēģi gribēja somiem uzdāvināt kalna smaili. Norvēģijas premjerministrs izteicies, ka jebkāda valsts teritoriāla dalīšana nav iespējama juridisku apsvērumu dēļ, jo Norvēģijas karaliste ir nedalāma. Bet gan norvēģu, gan somu tūrisma darboņiem tas varētu nest zināmu peļņu, ļaujot interesentiem doties uzkāpt kalnā, kas simboliski ir dāvana Somijas 100. dzimšanas dienā.
Savukārt igauņu sauklis savas valsts dzimšanas dienas svinībām ir “Dāvināsim Igaunijai!”, kur katrs personīgi tiek uzrunāts padomāt par to, ko viņš var paveikt valsts un tās sabiedrības labā. Dienvidu kaimiņvalsts simtgades moto ir “Šodienas varonis ir ikviens, kurš veido Lietuvu!”.
 Tikai nesen izlasīju, ka mēs savu simtgades jubileju esam ieplānojuši atzīmēt piecus gadus – no šā gada līdz 2021. gadam. Izrādās, esam visizturīgākie svinētāji. Kaimiņi būs nosvinējuši un sākuši citus darbus – mēs vēl dejosim un dziedāsim. Protams, ļoti daudzi no mums ir iesaistīti apjomīgajos valsts simtgades pasākumos, kas tiek plānoti un organizēti. Bet man prātā palicis Imanta Lancmaņa sacītais, ko mēs varētu paveikt Latvijai jubilejā. Viņa doma bija – lieliski būtu, ja mēs, sagaidot mums visiem nozīmīgo valsts jubileju, nojauktu kaut vienu graustu, kuru tik daudz ir apkārt, vai sakoptu kaut nelielu Latvijas zemes pleķīti. 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.