Sakne. Saknes ir kokam, krūmam, puķei, niedrei, nātrei, vārpatai. Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus (Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca). Vēl ir tādas saknes, ko var lietot uzturā. Garda ir jauno sakņu zupa, kas tiek celta galdā vasarīgās dienās. Saknes ir arī nagiem, matiem, zobiem. Arī tie bez tādas nevar. Visas problēmas attiecībā uz sakni parasti nesaistās ar neko labu. Izrauj matu ar visu sakni, un vieta paliek tukša. Mūsdienu medicīna ārstē slimus zobus. Nolūzis zobs savu funkciju vairs nepilda, pat ja sakne vēl ir vietā. Ejam tālāk. Sakne – būtiskais, nozīmīgais, ar ko kāds ir nesaraujami saistīts. Neaizmirst savas saknes. Arī cilvēkam ir saknes. Ir pat tādi, kas, tiecoties izzināt savu sākotni, aizrakušies līdz senčiem arī divu un pat vairāk gadsimtu tālumā. Tā rokoties, var gan uziet zelta dzīslu, gan savā ceļā sastapt vaboles un tārpus. Kāds sakņu atzars ir dzīvs un spēcīgs, cik tālu vien sniedzas acs, cits iepuvis un sācis nīkuļot, vēl kāds nopuvis un atdalījies pavisam. Ar pēdējiem parasti nelepojas, cenšoties aizklāt ar spilgtiem pozitīvajiem piemēriem. Dažkārt gribas kā frizētavā piekrāsot savas saknes, lai tās nejauc pozitīvo bildi. Gluži kā Lieldienu olu – ielikt katliņā baltu, bet izvilkt sīpolu mizu sarkanu vai melleņu zilu. Vērtējiet mani, skatieties uz maniem, nevis manas mammas vai tēta darbiem. Tomēr cilvēkiem patīk salīdzināt. Patīk meklēt, no kuras ābeles tad ābolītis nokritis. Vai ir tikpat apaļš un spīdīgs kā pirmā gada metiens, vai tajā nav jau iemeties kāds posmtārps. Pusaudžu vecumā vēlēšanās būt nevis sīpoliņam vecmāmiņas dārzā, bet spīdīgam ‘Janagold’ ābolam lielveikala plauktā ir sevišķi izteikta. Sak, ko jūs te, sūnās, tādi necili nīkstat? Kad es izaugšu… Solījumi sev darīt visu, lai pēc gadiem kļūtu par to ābolu glancētajā uzvalkā, bieži beidzas ar atziņu, ka saknes ir spēcīgākas, tur neredzamām saitēm un neļauj tikt tālāk par žogu. Bet kas vainas sīpoliņam, kurš, sūnās iegrimis, spēj pārciest salu un sniegu? Un visbeidzot. Sakne – radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa. Sakne, sakņot, sakņoties, sakņojums, iesakņoties. Kas sanāktu, ja kāds gribētu no mums izvilkt sakni?
