Vai jums ir gadījies pazaudēt dienu? Tās vienkārši nav. Tā ir mana izjūta pēc gandrīz četru dienu iekļaušanās festivāla kokteilī. Acīmredzot laiks dienas garumā nepieciešams, lai “saliktu pa plauktiņiem” redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Šogad pirmo reizi pieredzēju, kā Zvejnieku parks Salacgrīvā pārvēršas par karnevāla, cirka, skaņas un bilžu sajaukšanās vietu. Ļoti koncentrēts salikums.
Tie, kas ievēroja Jelgavas pārvērtības pirms “Prāta vētras” koncerta un tā laikā, sapratīs, par ko ir stāsts. Nedēļu tiek būvēts, skrūvēts, vests un daiļots. Tā pamazām vieta, kur tūlīt satiksies tik daudzas izpausmes, pārtop par kaut ko neparastu. Tā tas bija “Positivus” norises vietā. Man tā bija pirmā lielā festivāla pieredze, ja neskaita sen, “Liepājas dzintara” laikā, piedzīvotās pašmāju mūziķu uzstāšanās.
“Positivus” ir spēcīga mūsdienu popkultūras koncentrācija. Bet pa vidu mūzikai, kas ir galvenā festivāla “vaininiece”, notiek vēl daudz kas cits. Piemēram, sēžot uz salmu ķīpas, varēja noskatīties simtgades filmas, mūsu kino klasiku un vairākas īsfilmas. Uz festivāla laikā uzbūvētas skatuves – ringa – ik pa laikam norisinājās jauno uzņēmēju ideju cīņas, kur tika aicināti drosmīgākie apmeklētāji iziet ringā arī pašiem. Rindas nebeidzās pie monitora, kur varēja izmēģināt pavingrināt prātus IQ cīņā un atbildēt uz jautājumiem par uzņēmējdarbību Latvijā un pasaulē. Ja paveicās ar jautājumiem un varēja savākt pietiekami daudz pareizo atbilžu, tad laimīgie gāja prom ar svaigi uzkrāsotu T-kreklu, ko turpat uz vietas izgatavoja veikls grafiti mākslinieks.
Rindas pie tik lielas ļaužu masas ir ierasta lieta. Tās ir visur – pie ieejas, kur katrs tiek rūpīgi noskatīts un pārbaudīts. Pie neskaitāmo ēstuvju un bāru letēm. Un, protams, pie WC, kas komentārus neprasa.
Ja ir starpbrīdis starp mūziķu uzstāšanos, tad jūra un priedes ir labs patvērums no burzmas. Priežu skuju, sveķu smarža un čiekuri zem kājām, saulrieta vērošana un skaņas, kas apņem apkārni. Trijās dienās var novērot publikas maiņu. Pirmajā dienā ir jauniešu pārsvars, otrajā un trešajā var redzēt ģimenes ar bērniem un ļaudis, kam tuvu briedums. Aizkustinoši ir festivāla apmeklētāji – seniori, kas, šķiet, runā angļu, somu vai igauņu valodā. Viņiem ir mērķis apmeklēt konkrēti izvēlēto mūziķu koncertu.
Ar katru dienu festivāls no krāsu raibuma kļūst melnbaltāks. Tas saprotams, jo šogad festivāla izskaņā skaistu muzikālu punktu pielika Niks Keivs (Nick Cave).
Festivāls ir noslēdzies. Nākamajā dienā pēc pēdējā koncerta, kas iesniedzās jau pirmdienas iesākumā, Zvejnieku parks Salacgrīvā atkal atgūst sākotnējo izskatu.
