Šī gada dīvainais rudens, kad septembra beigās vasarīgs karstums, ar mums spēlējas – nupat tomēr jāmeklē gan lietussargs, gan gumijas zābaki, gan silts apģērbs. Oktobra sākumu varētu nosaukt par kritušo kastaņu laiku. Ja gadās iet garām kastaņu kokam, tad redzama zeme – pilna maziem, spīdīgiem tumši brūniem kastanīšiem, daži vēl slēpjas savos “eža kažociņos”. Tā vien gribas tos paņemt rokās, par spīti durstīgajām adatiņām.
Mākslas skolā bērniem bija uzdevums – zīmēt kastani. Pamazām sākam gatavoties valsts konkursam, kas šogad aicina audzēkņus pētīt dabas objektus. Šis ir uzdevums, kura laikā paredzēta gan vērošana un iedziļināšanās konkrētā dabas objektā, gan tā vizualizēšana, gan apraksta veidošana. Pēc šāda principa darbojas daudzi laikmetīgās mākslas darbi. Skatītājam tā vietā, lai aplūkotu tradicionālu gleznu, tiek piedāvāts konceptuāls darbs – tas bieži vien sastāv no attēla (tā var būt arī filma vai telpisks objekts) un apraksta.
Nesen beidzās laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit” rīkotā izstāde Rīgas cirkā. Tās nosaukumu varētu tulkot kā “Ārpuszeme”. Tēma – citādie, atšķirīgie. Cirku biju apmeklējusi ļoti sen, dziļā bērnībā, tāpēc atmiņā palikusi liela un tumša arēna. Tagad, iepazīstoties ar izstādi, jāsecina, ka telpa nebūt nav tik liela, bet eksotiska un noslēpumaina gan. Bija iespēja iekļūt palīgtelpās, kurās kādreiz mitinājās dzīvnieki, kā arī vērot vecās izrāžu afišas un sienu gleznojumus. Iespējams, tāpēc, ka ēka kādu laiku netika izmantota, rodas skumja sajūta. Bet otrs skumju iemesls varētu būt izstādes motīvs – atšķirīgie, atstumtie, nesaprastie. Šī ir ļoti smaga tēma, lai gan tā ir demokrātijas sastāvdaļa. Dažkārt cilvēki, redzot vai dzirdot ko sev nepieņemamu, nesaprotamu, sadalās naidīgās grupās. Šobrīd lasu Andra Akmentiņa grāmatu “Skolotāji”, kura iznākusi vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Tie, kas paši padomju laikā gājuši skolā, atcerēsies, uz ko mūs virzīja – iekļauties kolektīvā, valkāt vienādas formas, domāt vienādas domas. Vislabāk – pašam vispār nedomāt, bet pieņemt gatavus uzskatus. Lai gan laiki un paaudzes mainās, uzskatu izvēle aktuāla joprojām.
