“Noliedzot savu valodu, mēs noliegtu savu tautu, aizmirsdami savu vēsturi, mēs kļūtu nabagi, bet, atsacīdamies no dainām, mēs zaudētu savu dvēseli. Tautasdziesmas jeb dainas patiesi ir viena no mūsu tautas bagātībām, un lepoties ar tām mums ir pamats. Neba katrai tautai ir tik daudz dziesmu kā mums. Bet daudz to, jādomā, bijis arī citām tautām. Mums tikai vairāk palaimējies tai ziņā, ka tieši mums bija savs Krišjānis Barons – vīrs, kas šīm dziesmām spēja atdot savu dzīvi. Palaimējies arī tāpēc, ka Barons nodzīvoja garu mūžu – paguva lielo tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu pabeigt un pēc tam vēl dažus gadus pasildīties tautas atzinības saulītē, tā kļūstot par balto Dainu tēvu.”
Tā manās rokās nonākušās paša sastādītās latviešu tautasdziesmu izlases priekšvārdā sacījis rakstnieks un literatūrzinātnieks Valdemārs Ancītis. Viņš arī min, ka uz latviešu tautasdziesmu pamatiem lielā mērā balstās mūsu mūzika, glezniecība, grafika un visas pārējās mākslas, bet jo īpaši literatūra. “No Ausekļa līdz Rainim un no Annas Brigaderes līdz mūsdienu autoriem tieši vai netieši visa mūsu dzeja, visi poēzijas veidi aug, zaro un kuplo no dainu saknēm,” viņš raksta 1984. gadā. Liela daļa šodienas literatūras no tautasdziesmu valodas gan ir aizgājusi patālu. Bet atbildes tajās meklējuši ne vien folkloristi un literāti, bet arī valodnieki un citu nozaru zinātnieki.
Pirmā sastapšanās ar tautasdziesmu katram ir sava. Plašais tautasdziesmu klāsts ļauj viegli piemeklēt gadījumam atbilstošu, bet kodolīgums, skaidrā doma un ritmiskums – paturēt prātā. Tautasdziesmas ir arī skolu mūzikas stundu grāmatās, skan koru repertuāros, izdziedātas un izdejotas ārpus valsts robežām, kur, lai arī grūti tulkojamas, tās uzņem ar sajūsmu. Bet īsto uzvaras gājienu tās svin Mežaparka Lielajā estrādē ik pēc pieciem gadiem.
Jelgavas pilsētas bibliotēkā mums ir pašiem savs piemineklis tautasdziesmām. Tā ir pērn atjaunotā Krišjāņa Barona zāle, kuras sienas nes cilvēka mūža ritējuma stāstu. Savs stāsts par cilvēka dzīvi ir arī Jelgavas Latviešu biedrības teātrim, kurš režisores Aijas Treijas vadībā iestudējis mūsdienīgu izrādi “Tautasdziesmas DNS manī” un tā pirmizrādi sniedzis tieši šeit. Izrāde bibliotēkā atgriezīsies 17. februārī, bet pirms tam 1. februārī būs redzama Vircavā.
