Sen nebija lēkusi tik spoža saule. Viegls dienvidu vējiņš saullēktā. Veci ļaudis pēc pirmās pavasara dienas pareģoja, kāds būs laiks turpmāk. Šī gada Lielās dienas rīts sola – būs, būs silts pavasars!
Nejaušība vai likumsakarība, Lielās dienas rītā notiek arī Latvijas pedagogu pikets pie Saeimas ēkas. Vai tas nav traģiski, ka atjaunotajā Latvijas brīvvalstī izglītībai ir tik zema vērtība, ka inteliģentiem, pašcieņas pilniem cilvēkiem jāiet uz ielas kliegt, skaļi paust viedokli. No Latvijas dibināšanas mēs taču skaidri apzināmies, ka esam kultūras nācija, ka, tikai pateicoties izglītībai, šī valsts ir varējusi tapt. Ja 19. gadsimtā nebūtu izglītoties gribošu un varošu jauniešu, nebūtu attīstījusies latviešu valoda, veidojusies modernas, eiropeiskas nācijas apziņa, netiktu dibināta Latvijas valsts.
Strādājot skolā, varu apliecināt, ka esam ļoti talantīgi. Mūsu bērni ir domājoši un mērķtiecīgi. Viņi, tāpat kā jaunlatvieši, grib vairāk, viņi grib tik ārā no provinciālisma domāšanā. Spējīgākie un drosmīgākie, un tādu kļūst aizvien vairāk, brauc mācīties uz tām pasaules valstīm, kur izglītībai ir augsts prestižs, kur būt izglītotam nozīmē tapt vērtīgākam, vairāk cilvēkam.
Pēc ilga laika atkal esmu studente Latvijas Universitātē un katru dienu četras piecas stundas pavadu piesmakušās, neremontētās telpās. Jā, studenti, būdami radoši ļaudis, sienu caurumus un to zaļo krāsu atdzīvina ar asprātīgiem plakātiem, uzrakstiem un visādi citādi izpaužas. Jā, tā ir Humanitāro zinātņu fakultāte. Tā ir joma, kurai mūsu atjaunotajā valstī vienmēr bijis jāpaciešas, jādzird prātīgi padomi par misijas apziņu un ideju lielumu. Starp citu, klasiskā un humanitārā izglītība veido sabiedrības izglītotās daļas intelektu, analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes. Es ļoti priecājos par izcili izremontētām tehnisko skolu telpām, bet es tiešām nesaprotu, kāpēc tikpat liela cieņa netiek izrādīta tām izglītības vietām, kurās varētu uzplaukt un attīstīties Latvijas valsts intelektuāļi. Cilvēki, kuri neaizmirstu kopt dzimto valodu, savas saknes un palīdzētu veidot stipru, radošu un pašcieņas pilnu identitāti.
Mācāmies ar skolēniem Lielās dienas dziesmas, lai tad, kad visa pasaule svinēs Lieldienas, būtu ko dziedāt, šūpojoties un agri no rīta muti mazgājot, lai mums ir un paliek kaut kas pašiem savs. Savas dziesmas, pašam sava laimīga dzīvošana! Cik jūs zināt Lielās dienas dziesmu?
