Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem bija kupls bērnu pulciņš – pieci dēli un četras meitas. Meitām viņš katrai dāvināja gredzenu. “Mani dēli un viņu vīriešu kārtas pēcteči mantos Čakstes uzvārdu, bet ko varētu mantot manas meitas un viņu meitas?” pauda Jānis Čakste.
Dzimtas stāstu pierakstīja prezidenta meitas Aldonas meita Barbara Tepfere-Radinga Zviedrijā 1999. gadā. Tas publicēts grāmatā “Jānis Čakste un Jelgava”, autore Janīna Šūberte. Man to dāvināja Ģederta Eliasa Jelgavas muzeja ļaudis 2015. gadā, kad strādāju pie koncerta “Latvieša dziesma Jelgavas vārtos”. Biogrāfiska grāmata par prezidenta pašaizliedzīgo darbu, organizējot Jelgavā IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkus.
Ejot garām veikalam “Kanclera nams”, jādomā par Jelgavas godību, jo reiz tur slējās arhitektoniski moderns Jelgavas Latviešu biedrības nams, kurš tika celts uz Jāņa Čakstes dāvināta zemesgabala. Ēka bija pirmais jūgendstila biedrības nams Latvijā.
Tautiešiem tika greznā celtne, kur mājas atrada Jelgavas teātris. Tur zemgalieši satikās, lai savas zemes saimnieku pašapziņu audzētu un iesētu domās, darbos un ilgās pēc Latvijas valsts, bez cara un vācbaltu valdīšanas.
Par neatkarību liecina no senatnes atklāto pilskalnu sazarojums, kas Latvijas kartē iezīmēts no sākuma ar Ernesta Brastiņa lauka ekspedīciju pētījumiem.
Bet ir arī garīgie pilskalni, ko mēs varam sevī celt, veidot. Bērniem ierādīt to ceļu, pa kuru kāpt augstāk zināšanu un latvietības pilskalnā, sniegt cits citam roku, kāpjot līdzjūtības un cilvēcības pilskalnā, būt par drošu sienu un gaišu lāpu savējiem garīgo pilskalnu sardzē. Tāds piemērs mums ir zemgalieša Jāņa Čakstes dzīves gājums.
Jā, bet kā palika ar Jāņa Čakstes dāvinātajiem gredzeniem?
Pēc pārdomām par to, ko mantos meitas un mazmeitas, viņš lika izgatavot četrus vienādus zelta gredzentiņus ar emaljā veidotu čakstīti uz ozola zariņa, un katra meita saņēma gredzenu, kurā bija iegravēts viņas vārds un dāvināšanas gads – 1924. Viens no vairākiem noteikumiem gredzena valkātājai bija (vēlams) satikties ik pa simt gadiem Jāņa Čakstes dzimšanas dienā, 14. septembrī, tādā veidā atceroties savu izcelšanos. Pirmo reizi tas notiktu 2024. gada 14. septembrī. Satikšanās vieta – pie Čakstes pieminekļa 2. Meža kapos Rīgā.
Bet ir vēl viens zelta gredzens, mums katram dāvināts no valsts pirmā prezidenta – Latvija, kas ir un būs mūsu pilskalns, mūsu svētā dziesma un mūsu ikdienas mīlestības vēstulē teiktais: “Latvija, es esmu zīle, Tu – mana dzīve. Ne viegla, ne zaigojoša – tikai blakus elpojoša.”
