Rāms rudens
Paslēpies dzērvēm zem spārniem,
Rāms rudens
Ieracies uzarta lauka vagā,
Rāms rudens ābeles plecus
Nedara vieglus,
Jo klēpjiem āboli briest… (..)
Tas bija 2014. gada rudens, kad, braucot uz Karaļavotiem aiz Auces, vērojot rudens ainavu, dzima dzejas rindas. Gājputnu ceļš debesīs un dzērvju sasaukšanās. Pa lauku ceļu aizbraucu uz Karaļavotiem, Ķeveles avotiem, un kalna gala sulīgo egļu puduris liek manīt šīs īpašās vietas nozīmi. Tur jau arī citi atbraucēji ar toveriem iet pasmelties avota ūdeni un nes to uz mašīnām. Arī man līdzi mugursoma un stikla burkas ar vāciņiem, lēni un uzmanīgi jākāpj lejā pie avota urdziņām, kas iztek no dažādām vietām, avota mala un bedre ir nostiprināta laukakmeņiem. Teiku un nostāstu apvīts ir šis avots, ūdens saldi garšo, un stikla burka no tā vēsuma noraso. Vēl kāda rudens pļavu puķe jāpaspēj noplūkt, un mājupceļš ar avota ūdeni man vijas caur Zemgales rudens ainavu, skaistu, bezgala savu sajūtu šo vietu – vienu vienīgo, kurai piederu.
Kāpēc šīs atmiņas par rudens dienu? Dzejolis “Rāms rudens” kā putns no manis aizlidoja pie džeza mūziķes Ingas Bērziņas un pārtapa dziesmā. Dzejoļa pārvēršanās dziesmā ir brīnumains radīšanas brīdis, kad vārdu gleznotai ainavai blakus sāk dzīvot mūzikas un balss ainava.
Pavisam drīz, 7. novembrī, dzims džeza mūzikas albums “Sievietes sapņi”, Ingas Bērziņas komponētas un iedziedātas dziesmas. Tā deviņi mani dzejoļi pārtapa dziesmās. Tā kāda mirkļa fiksēšana pārtop un kā dzidrs avota ūdens, jau iepildīts traukā, veldzē jau ar dziesmas spēku.
Gājputnu laiks urda, kņudina pakrūti, un smeldze neiet secen. Gājputnu laiks rudens svētku kalendāram iezīmē to pasaules elpu, kad gājputnu ceļā vasara aizlido līdzi putnam. Mākslā neskaitāmi sižeti par to stāsta – vai Hansa Kristiana Andersena pasakā Ikstītes un Bezdelīgas lidojums, vai tas, kā Mazais princis no savas planētas aizlido uz zemi ar gājputniem.
Un mūsu pašu Sprīdītis atgriežas mājās, ceļojot gaisos ar gulbīti. Mēs jau sadzirdam Imanta Kalniņa dziesmu ar Māras Zālītes vārdiem “Virs galvas mūžīgs Piena ceļš” un saredzam Dziesmu svētku kori, kas dzied mājās pārnākšanas dziesmu.Kad gājputnus sagaidīt atgriežoties? Kad tauta atgriezīsies savās mājās?
Šodien, pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, varam domāt, ka ārpus Latvijas dzīvo 370 000 latviešu.
