Šogad vairākas Latvijai nozīmīgas iestādes atzīmē 100 gadu pastāvēšanas svētkus. Piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Mākslas akadēmija augustā ar krāšņiem pasākumiem nosvinēja savu pirmo gadsimtu. Bet, lai tas nepazustu blīvā informācijas lauka gūzmā un lai to ievērotu pēc iespējas lielāks cilvēku loks, pasākumi un izstādes tiek rīkoti arī pēc tam.
Izstāžu zālē “Arsenāls līdz 17. novembrim ir iespēja ielūkoties Latvijas Mākslas akadēmijas ideju laboratorijā, jo vārds “izstāde” īsti tam, kas tur ir, manuprāt, nepiestāv. “Academia” (izstādes nosaukums) ir ziņa, ko mūsu augstākā mākslas kalve sniedz par procesu, kas notiek, studējot šodien, un kas nodarbina jaunos radošos prātus pašreiz mācību procesā. Pirmkārt, izstāžu zāle ir pilnībā izmainīta. Telpā ir uzbūvēts otrais stāvs ar zaļumiem uz tā, un zem pamatīgās konstrukcijas un kāpnēm uz augšu izkārtoti diezgan provokatīvi un asprātīgi formas, grafikas, multimediāli studentu darbi. Otrkārt, ekspozīcija ir mainīga, jo brīdī, kad ielūkojos vienā no stūriem, tas tika pārkrāsots, un iepriekšējā noskaņa pārtapa jaunā kvalitātē. Protams, vērojot radošā procesa treniņu un skices, neatņemama nodarbe šādā vidē ir koncepta jeb darba apraksta lasīšana. Apraksti interesanti, forma – reizēm ne visai. Diezgan liela ālēšanās. Bet, kamēr skatos, manā galvā noformējas doma, ka šeit ir šodienas studentu radošais process, topošo mākslinieku haotiska treniņa telpa un robežu pārkāpšana.
Ejot prom, izlasu anotāciju, nu ja, tur rakstīts tāpat, kā es domāju: ”Izstādes koncepcijas izejas punkts ir Platona akadēmija, kas Antīkajā Grieķijā bija noteikts apmācības modelis filozofijas disciplīnā. Pati akadēmija atradās netālu no Atēnām, un īpaša nozīme te bija brīvajai gaisotnei olīvu dārza ielokā, lai sarunu un viedokļu apmaiņas rezultātā nonāktu pie filozofiskām tēzēm un spriedumiem. Mūsdienu terminoloģijā vārds “akadēmisks” dažkārt iegūst smagnēju nokrāsu, kamdēļ projekta formāts ir veids, kā to skatīt sākotnējā izpratnē, – brīvs, radošs domāšanas process. Iedvesmojoties no šī piemēra, izstādē pārnesta Latvijas Mākslas akadēmijas vietas atmosfēra un laika gars…” Tā, lūk. Laika gars pašreiz diezgan skarbs.
Bet kā skaists noslēgums un pretstats skarbajam laika garam ir izstāde “136 pakāpieni” “Arsenāla” augšstāvā – radošajā darbnīcā. Tā ir scenogrāfa Andra Freiberga personālizstāde, kurā redzama Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” scenogrāfijas tapšanas mirkļi. Ja esat “Arsenālā”, neaizejiet prom, neredzējuši “136 pakāpienus”. Tie stāvēs pāri laika gara skarbumam šodien.
