“Klusu, lēni un tikko nojaušami kā pēc garas, tumšas nakts rīta saule izcēlās vakar, 1918. gada 18. novembrī (..), brīvā, neatkarīgā, apvienotā Latvija. Pār pilsētas latviešu teātri tautas karogs parādījās tikai pēdējā brīdī, bet tauta saprata viņa viļņojošos mājienus un – īsā brīdī pārpildīja plašo namu līdz pēdējai vietiņai – pārpildīja, ka lielai daļai bija jāpaliek ārā. Nekādi ziņojumi, nekādi sludinājumi, – vienīgi tautas karogs sapulcināja izgaidījušos, izilgojušos tautu sākumiem, puķu grupām un elektriskā spožumā zaigojošiem tautas karogiem greznotās telpās, kur pēc gadu simteņiem ilgas nebrīvības bij pasludināt Latviju par brīvu, neatkarīgu, apvienotu valsti. Ar nerimstošiem aplausiem sanākusē tauta sveicināja jaunās, brīvās valsts augstākās varas nesēju – Latvju Tautas Padomi, kuras locekļi ieņēma vietas uz pušķotās skatuves ap puķēs uzcelto galdu, pie kura ieņēma vietas Tautas Padomes priekšsēdētāja Čakstes biedri M.Skujnieks un sv. adm. Zemgals un sekretāri sv. adm. Bite un viņa biedri ģeologs Skubiķis un Latgales priekšstāvis Kambala. Svinības atklāja iztrūkstošā priekšsēdētāja vietā viņa biedrs Zemgals, pēc kam sekretārs Bite nolasīja Latvju Tautas Padomes nodibināšanas protokolu no 17. novembra plkst.8 vakarā, kurā norādīta visu latviešu politisko partiju pilnīga apvienošanās, sastādot no to priekšstāvjiem Pagaidu valdību, kas nolēmuse izsludināt Latviju par brīvu, neatkarīgu un apvienotu valsti brīvu tautu savienībā un kurā izteikta jaunās valdības programa.” Tā vēsta laikraksts “Baltijas Ziņas” 1918. gada 19. novembrī – dienu pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas.
1918. gada 18. novembris esot bijusi vēsa un apmākusies diena, kad II Rīgas pilsētas teātra (tagadējā Latvijas Nacionālā teātra) telpās priekšsēdētāja biedrs Gustavs Zemgals (Jānis Čakste tobrīd neatradās Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale ), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
Tovakar atkal un atkal kā valsts himna skanēja “Dievs, svētī Latviju!”. Pirmo reizi.
