Janvāra pirmās nedēļas vienmēr šķiet daudzsološas, sācies jauns gads. Parasti šis mēnesis saistās ar sniegu, salu un gaišumu. Šogad gan viss mazliet citās krāsās.
2020. gads ir jaunas desmitgades sākums. Iepriekšējā gadsimta 20. gadi bieži vien tiek romantizēti. Skatoties tā laika fotogrāfijas, vienmēr esmu iztēlojusies, ka cilvēki bijuši daudz nesteidzīgāki un sapņaināki. Kā spilgts piemērs jāpiemin Aleksandras Beļcovas 1923. gadā gleznotais pašportrets, kuru vēl līdz 12. janvārim var pagūt apskatīt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā mākslinieces darbu vērienīgajā izstādē.
Ļoti interesanti izsekot Aleksandras Beļcovas mākslinieciskā rokraksta izmaiņām viņas dzīves laikā. Mani vienmēr fascinējuši viņas dekoratīvie darbi – porcelāna šķīvju apgleznojumi, stilizētās gleznas un zīmējumi, kuros var sajust pagājušā gadsimta 20. gadu mākslas virzienu ietekmi. Vairākos reālistiskos zīmējumos iespējams saskatīt japāņu mākslai raksturīgu vieglumu un graciozitāti. Lai gan mākslinieces dzīvē bijušas grūtības un pārbaudījumi, izstādes darbos jūtams gaišums un spēja pacelties pāri ikdienas smagumam. Ekspozīciju papildina fotogrāfijas, skices, piezīmes, interesanti sadzīves priekšmeti.
Muzeja augšējā stāvā līdz 2. februārim apskatāmi spilgti un kareivīgi gleznojumi. To autore ir Aija Zariņa, kura latviešu mākslā vienmēr bijusi atšķirīga. Arī šoreiz gleznas ir liela izmēra, krāsas košas, cilvēku figūrās apzināti primitīvs zīmējums. Izstādes nosaukums “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”. Lai gan šķiet, ka sabiedrībā, kurā dzīvojam, brīvībai šķēršļu nav, tomēr spēja būt drosmīgam savos spriedumos ir pietiekami reta, tāpēc cienījama.
Te nu no izstāžu apskata pāriešu uz literatūras piemēriem, jo, pateicoties jaukajam Ziemassvētku brīvlaikam, bija iespēja izlasīt dažas labas grāmatas. Īsi un kodolīgi, tajā pašā laikā tēlaini un daudznozīmīgi – tādi ir Rvīna Vardes stāsti, apkopoti nelielā grāmatiņā ar nosaukumu “Kas te notiek”. Uz vāka attēlotais lietussargs ačgārni atlocītā veidā dod mājienu, ka uz daudzām lietām varēsiet paskatīties no cita, netradicionāla skatpunkta. Mainot ikdienas skatījumu, dzīve kļūst krāsaināka, niansēm bagātāka. Labi mākslas darbi tieši tā darbojas – tie palīdz mums iztēlē nokļūt vēl neredzētās vietās, padarot plašāku un ietilpīgāku domu un fantāziju telpu.
