Šogad grūti saprast, kad ziema beidzas un sākas pavasaris. Tomēr marta spožā saule atšķiras no februāra pelēkajām dienām. Pasaule satraukuma pilna – katru dienu ziņās var lasīt par jauniem slimniekiem, kuri saslimuši ar biedējošo vīrusu. Grūti iztēloties, kā izskatās Itālijā, kur slēgtas daudzas sabiedriskās vietas. Tuvojas skolu brīvlaiks, šoreiz ceļošana uz ārzemēm neliekas tik vilinoša. Tā vien šķiet, ka vīrusu pasaule ir liela un viltīga, bet cilvēkiem jāmācās ar to sadzīvot. Nesen tika atzīmēts 8. marts, tā ir diena, kad ar ziediem rokās redzami gan vīrieši, gan sievietes. Plaukstošā pavasara tuvums, cerams, palīdzēs cīnīties ar drūmajām domām par slimībām.
Sabiedrību satrauc arī citas lietas – piemēram, administratīvi teritoriālā reforma, kuras dēļ notiek protesti. Mākslu un mūzikas skolu darbā tiek lemts par pārmaiņām, kuru sekas grūti paredzēt. Daudz tiek runāts par to, ka izglītības sistēma jāmaina, šis process notiek lēni. Nesen klausījos interesantu diskusiju interneta portālā “Satori”, kuras tēma bija jauniešu problēmas. Sarunas gaitā izskanēja doma, ka skolas laiks ir vienkārši “jāpārcieš”. Domāju, gan vecāki, gan skolotāji, gan paši skolēni gribētu redzēt mācību sistēmu, kura mums visiem sagādātu vairāk prieka par kopīgu darbu, mazāk baiļu par sliktām atzīmēm. Runājot ar mākslas skolas audzēkņiem, ik pa laikam saskaros ar to, ka bērni baidās no tā, ka viņu darbs netiks pienācīgi novērtēts. Iespējams, vainīgs ir popularizētais viedoklis, ka mums visiem vajadzētu būt veiksmīgiem, radošiem, izciliem utt. Šobrīd arvien vairāk tiek rakstīts un runāts par to, cik mēs esam dažādi un cik svarīgi mācīties cienīt atšķirīgus viedokļus. Tas nav viegli.
Nobeigumā gribu pieminēt pēdējā laika spilgtu kultūras notikuma iespaidu. Biju daudz lasījusi atsauksmes par Viestura Kairiša filmu “Pilsēta pie upes”, tajā skaitā strīdus par to, kāda ir “vēsturiskā patiesība”. Beidzot aizbraucu uz Rīgu, jo gribēju filmu skatīties kinoteātrī, un biju patīkami pārsteigta. Priecājos gan par vizuālajiem, gan muzikālajiem iespaidiem, poētismu, tēlu simbolismu. Vēl jaukāk būtu, ja arī Jelgavā būtu kinoteātris, kur varētu skatīties labu kino.
