Šī pavasara pirmā skābeņu zupa izvārīta, dārzs izložņāts, veci žurnāli pārcilāti, mājas kakti iztīrīti, ko vēl varētu padarīt? Daudzi saka, ka laika tagad gana skaistām lietām, varētu to un šito, bet, ziniet, mana radošā pasaule guļ. Tagad noskaņojums vairāk pie zemes. Pie pamatvajadzībām. Un ļoti, ļoti ilgs šķiet šis pavasaris. Varbūt tas tāpēc, ka dinamiskais ārējais ritms vairs nediktē tavu ikdienu. Pašreiz ir iespēja ielūkoties savā iekšējā ritmā un izjust savu esību. Ir daudz laika, un šis ir lielisks brīdis sevis pārbaudei.
Medijos starp rakstiem uzdūros ekonomistes un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores un pētnieces Līgas Leitānes rakstam, kurā par simts procentiem varu piekrist autores pārdomām. Viņa raksta par pašreizējo situāciju: “Krīze parāda pilnīgi visas vājās vietas.” Un viņai ir taisnība. Vājās vietas valstī, uzņēmējdarbībā, sabiedrībā, attiecībās. Jā, ir dzīve pie mums pirms 2020. gada 12. marta un pēc.
Civilizācijas līdzšinējais temps jau kādu laiku darbojās autopilotā. Nu esam uz pauzes! Lai gan māksliniekiem nekad nav bijis citādi, jo radošais process un darbs darbnīcā ne ar ko neatšķiras no pašreizējās pašizolācijas un akcijas “Paliec mājās”. Domāju, ka arī daudzi seniori sen jau dzīvo līdzīgā pašizolācijā, tikai tagad ārējā pasaule nez kāpēc viņiem ir vēl draudīgāka. Tagad standarts – cilvēks cilvēkam ne tuvāk par diviem metriem. Nebraukt ciemos, neapskauties, netuvoties.
Tas par komunikāciju, bet pašizolācija šajā pavasarī var sniegt arī ļoti daudz atklājumu. Piemēram, mierīgas garākas brokastis pidžamā darbdienās, ilgākas pastaigas ar suni ikdienā, vakaru iestiepšanās dziļā naktī, skatoties filmas vai lasot iepriekš neizlasīto. Vai aizbraukt nedēļas vidū uz Abavas rumbu un nejauši noskatīties, kā daba dara to, kas tai jādara. Abavas rumbā kā katru gadu “lido zivis”. Nebiju to redzējusi nekad tik tuvu un ar tādu prieku. Neviena cilvēka, tikai čalojošs ūdens un apņēmīgas zivis.
Braucot ar auto, garām slīd uzartie lauki, un ik pa laikam var ieraudzīt pa dzērvju pārim. Šie skaistie graciozie putni ir iznākuši no purvājiem parādīt, ka ar pavasari un dabu viss ir kārtībā. Tikai cilvēku vidū kaut kas nav labi jau kādu laiku. Tāpēc šis restarts.
“Kāds teiks, ka visā šajā situācijā nav nekā laba. Tomēr es teikšu, ja cilvēks reālāk sāks skatīties uz dzīvi, tad jau tas ir labi. Ir teiciens – viss, kas notiek, notiek uz labu,” tā manis pieminētā ekonomiste Līga Leitāne. Un, kā jau iepriekš minēju, es piekrītu viņas rakstītajam 100%.
