Noktirne un baltais dzintars – pilnmēness. Nāru dziesma.
Šonakt pilnmēness debesu jumā kā balts dzintars.
Piena balts, zvaigžņu gaismas piesmēlies.
No Piena ceļa nācis, kādus tik brīnumus viņš nedara ar mums. Paisums un bēgums, gigantiskās ūdens svārstības ir liecinieki ūdens pasaules ciešai saitei ar mēness spēkiem.
Un nav jau tā, ka mēness un jūra ir viens no otra tik tālu visuma telpā.
Mēness, baltās drānas uzcirties, dodas lejā pa sidrabainām mēnessgaismas trepēm.
Noktirne… nāra. Ar zvīņaino asti būtne viegli iras viļņos kā laiviņa un baltās rokas, kaklu, krūtis atver mēnesgaismas vizmai.
Lūk, okeāna viļņos šūpojas nāra un sarunājas ar savu draugu mēnesi. Dzirdi zvaigžņu vibrācijas… visuma balsis… planētu sfēru mūziku…
… mēness staru stīgo dzelmē dzidrajā nav jūras bez dziļuma… nāc, ak, nāc…
noktirne…
pilnmēness baltais dzintars.
“Nav jūras bez dziļuma,/– Nāc, ak, nāc!” ir sēlieša Jāņa Jaunsudrabiņa rakstīti dziesmas vārdi un jaunpiebaldzēna Emīla Dārziņa mūzika “Nāru dziesma” ierindojas latviešu kora dziesmu zelta līgā, dziesmā izteikta ilgošanās pēc mīļotā, jūtu spēks, maigums viļņojas dziedātāju balsīs.
Šogad latviešu mūzikas klasiķu klasiķim komponistam Emīlam Dārziņam 145. jubilejas gads.
Emīls Dārziņš ar savām kompozīcijām – solodziesmām, kora dziesmām, “Melanholisko valsi” – ir izauklējis mūs, un viņa kompozīcijas veidojušas nācijas dvēseli.
1911. gadā komponists rakstīja apceri “Ceļa jūtīs”, vilka paralēles ar lielajām Eiropas mākslas tautām un teoretizēja par to, ka latviešiem piemīt mākslas gēns. To varot saklausīt mūsu tautasdziesmās.
Vēl bija jāpiedzimst Latvijas valstij, kad komponists uzsvēra mākslu nozīmi, lai veidotos spēcīga latviešu nācija.
Emīls Dārziņš rakstīja: “Ja nu mēs, piemēram, salīdzināsim latviešu tautas melodijas ar mūzikā visražīgākās Eiropas tautas meldijām, tad glezna būs pat pārāk pārsteidzoša; vācu tautas meldija pēc viņas iekšējo jūtu dziļuma un cēluma un muzikālā daiļuma stāv jūdzēm tālu pakaļ latviešu tautas meldijai. (..)
Bet nav Eiropā otras tautas, kuras meldijās būtu tik daudz dvēseles dziļuma, cēluma, smalkuma, kā arī specifiski muzikāla skaistuma kā latviešu tautas meldijās.”
