Ja ir vēlme apskatīt mākslas darbus, ēdot tikko kritušu ābolu no koka, un iemest mutē pa kādai brūklenei, meklējot mežā izstādes autoru darbus, tad jādodas uz “Savvaļu”. Tā ir starp Drustiem un Jaunpiebalgu. Var paķert līdzi gumijas zābakus, jo ceļojums uz “Savvaļu” sākas ar zīmi ceļa galā – dubļains ceļš. Var mākslas un dabas satikšanos baudīt tikai sandalēs, bet tad gan jāskatās, kur tiek likts katrs solis.
“Savvaļa” ir piedzīvojums un pārbaudījums katram, kam ir jautājums – kur te ir māksla. Tā ir vidē, kur ir gan skaista ainava, gan mežonīgas meža takas, gan purvains apvidus, gan pati pakalna virsotne. Augstākajā vietā ir mans favorīts – Austra Mailīša darbs “Vēja vērotāji”. Tie ir trīs kustīgi objekti, kuru lakoniskā forma no nokaltušu egļu skeletiem un darba filozofija ir par līdzsvaru. Paceltie nokaltušie koki grozās līdzi vēja plūsmai, un, manuprāt, tie visvairāk izsaka dabas un mākslas saspēles būtību. Izstādē lielākoties darbi ir no dabas materiāliem, lai gan starp objektiem no koka iespraucas arī pa kādam civilizācijas radītam materiālam. Tie gan vairāk ir dziļāk mežā, lai tos varētu pamanīt. Viens no tiem ir kā sapinies parašuts dziļi egļu mežā starp nokaltušu egļu zariem un kritušiem necaurejamiem koku stumbriem.
Neona zaļās plastikāta norādes liek apstāties un lasīt darba nosaukumus un autoru vārdus, taču, izejot visu izstādes loku, tās gan īsti nepalīdzēs. Gadās, ka mākslas skatītāju iestaigātās takas šad tad krustojas ar sēņotāju un ogotāju ceļiem vai arī sāņus var aizvest kāda mežstrādnieka atstāta zīme. Zāles uzraugu te nav, biļešu kontrolieru arī, jo “Savvaļa” ir piedzīvojums bez maksas un uzraugu klātbūtnes. Teritorija ir gana plaša, un citi mākslas meklētāji tur nav tik pēkšņi sastopami. Kādu meža iemītnieku gan var ieraudzīt. Mitrajās takās kāds no mūsu komandas satika mazu, skaistu zalkša bērnu.
Izstādes vieta nav nejauši izvēlēta. Te vairāku gadu garumā radoši plosās gleznotājs Andris Eglītis. Šeit tapuši viņa “Zemes darbi”, par ko 2013. gadā autors kļuva par Purvīša balvas laureātu. Savdabīgās personālizstādes glezniecības darbos tika izmantota viena vienīga substance – zeme. No brūni pelēcīgām līdz dziļi melnām nokrāsām. Mākslinieks atzīst, ka videi mākslas darba tapšanā ir noteicoša loma, un “Savvaļā” tā ir organiski saaugusi kopā.
“Savvaļā” pašreiz apskatāmi četrpadsmit objekti. Sākotnēji dabā savus darbus veidojuši desmit mākslinieki, taču mēneša laikā tiem pievienojušies vēl pieci. Idejas autori izstādi dabā plānojuši kā radošu platformu vairāku gadu garumā, tāpēc tā ir dzīvs organisms, kas nepārtraukti augs un mainīsies.
