Skaistais gadalaiks – rudens. Nedaudz vēsā, bet spožā oktobra saule izgaismo zeltainās koku lapas. Pienācis skolēnu brīvlaiks, vesela nedēļa, par kuru priecājas gan bērni, gan skolotāji. Šajā laikā parasti bija jauki aizbraukt kādā ceļojumā. Šogad nekā, skaidrs, ka drošāk izvēlēties palikt mājās.
Jau nolemts, ka mākslas skolas līdz 6. novembrim strādās attālināti. Protams, pavasara ārkārtas situācija valstī mums jau daudz ir iemācījusi. Runājot ar mākslas skolas audzēkņiem, esmu jautājusi – vai labāk mācīties mājās vai tomēr skolā? Domas dalās, jo ir tie, kuriem patīk mājas režīms, un tie, kuriem ļoti patīk būt sabiedrībā, kontaktēties un draudzēties. Šoreiz gan 1.– 6. klašu skolēniem mācības vispārizglītojošajā skolā turpināsies klātienē.
Šķiet, esam jau pieraduši pie situācijas nenoteiktības, ņemot vērā vīrusa untumaino dabu. Teiciens “pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk” diemžēl raksturo šī brīža realitāti. Ikdienas informāciju visērtāk lasīt internetā, sociālajos tīklos. Apbrīnojami, cik daudz cilvēku komentāros izsaka savu dīvaini bezrūpīgo viedokli – “tas viss ir blēņas”. Grūti saprast, vai mēs dzīvojam vienā un tajā pašā pasaulē vai tomēr dažādās. Pēdējā laikā var noklausīties vairākus ar “Covid-19” izslimojošu cilvēku stāstus, arī te parādās komentāri – kāds labs aktieris, re, kā tēlo. Tā vien liekas, ka cilvēku naidīgums ir kā ļoti nepatīkama psiholoģiska vīrusa blakusparādība.
Lai saglabātu optimismu, jāmeklē iedvesmas avoti – tās varētu būt pastaigas pa dabas takām, īpaši dienās, kad rudens saule mūs lutina. Toties lietainajās un vējainajās dienās patvērumu varam meklēt labās grāmatās un filmās. Pateicoties Jelgavas Mākslas skolas bibliotēkai, kur atrodamas daudzas vērtīgas grāmatas, sāku lasīt Andreja Johansona biezo un pamatīgo sējumu “Latvijas kultūras vēsture 1710–1800”. Lai gan grāmatā ir 637 lappuses, izvēlētais posms aptver tikai vienu gadsimtu. Izskatās, ka autoram ir pietiekami daudz materiāla, ko par šo laikmetu stāstīt.
Vēsture ir sarežģīta, iespējams, vienu un to pašu notikumu var aprakstīt no pilnīgi pretējiem viedokļiem. Interesanti, kādā formātā būs vēstures grāmata par mūsu laiku pēc 200 gadiem un ko tajā varēs lasīt.
