Pienācis brīdis, kad tuvojas ziema. Daži rīti ir auksti un saulaini, staigājot ar suni pa Stacijas parku, priecājos par skaistajām ēnām no koku stumbriem, kas kontrastē ar spilgto sauli. Dienas ir īsas, vakars pienāk strauji, un gaismas šajā laikā maz. Laiks, kad mūsu senči parasti atradās vienā telpā, katrs darīja sev kādu interesantu darbu. To sauca par vakarēšanu. Diemžēl nu jau atkal izsludinātā ārkārtējā situācija valstī mums ļauj vakarēt galvenokārt caur datoru ekrāniem.
Pēdējā laikā gadījies domāt par veco un vientuļo cilvēku dzīves problēmām – šobrīd kaimiņos dzīvo kāda sieviete, kurai ir meita un mazdēls, bet viņa, viena dzīvojot, nonākusi depresijā un runā par to, ka “nekam nav jēgas un vienīgais, ko viņa gribētu, – nomirt”. Varbūt tiem cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvo vieni, vajadzētu veidot kādas komūnas, lai nebūtu jānonāk tik tālu? Kurš ir tas brīdis, kad slikts noskaņojums jau kļuvis par smagu depresiju? Skumjākais, ka ļoti grūti palīdzēt, viņi negrib ne lasīt, ne skatīties TV, pat ne klausīties radio, jo nekas neliekas interesanti. Arī sarunās tēma “man neko nevajag, neko negribu” atkārtojas un nekur daudz tālāk par to nevar tikt.
Strādājot attālināti, zaudējot ikdienā ierastos kontaktus ar kolēģiem, smagas domas var uzrasties nemanāmi. Lai laikus to novērstu, jāiemācās ieplānot tikšanās, vienalga, klātienē vai runājot pa telefonu, jāatceras nodarbes, kas sagādā prieku. Esmu atklājusi, ka šajā periodā vieglāk skatīties filmas, nevis lasīt grāmatas, jo vizuālie iespaidi iedarbojas pietiekami spilgti.
Viena no retajām vietām, kas šobrīd apmeklējama, Jelgavā ir muzejs, kur varam doties skatīties mākslas darbus klātienē. Nesen šo izdevību izmantoju, varu ieteikt arī citiem. Lielajā zālē pašlaik redzami Ivandas Spulles-Meijeres darbi dažādās tehnikās, tiem cauri vijas smalki sievišķīgi un romantiski motīvi. Neparasti izskatās zālē, kur bijām pieraduši redzēt Ģederta Eliasa gleznas, te pēkšņi “ielidojuši” koši papagaiļi, no gleznām rēgojas nebēdnīgas zaķu ausis un vēl citi brīnumi – tie ir amerikāņu mākslinieka Hanta Slonema darbi, kuri būs muzejā skatāmi līdz 30. decembrim.
