7. septembrī latviešu tauta atzīmēja Tavu 120. dzimšanas dienu, ar pateicību pieminot Tevis veikto Latvijai.
7. septembrī latviešu tauta atzīmēja Tavu 120. dzimšanas dienu, ar pateicību pieminot Tevis veikto Latvijai.
Prezident, celies, nāc un runā uz savu tautu kā kādreiz 15. maijā, dod mums cerību un ticību nākotnei. Mēs bijām Tavās tēva mājās «Pikšas», un Tev par godu katra zālīte, puķīte un kociņš iepriekšējās nakts lietū bija nomazgājuši garās, svelmainās vasaras putekļus.
Prezident, savu viesu vidū Tu pats biji viens. Mēs Tevi meklējām kā neredzīgais dienu, kā nāves apēnotais jaunu dzīvību. Mēs Tevi mīlējām pārlieku un nespējam ticēt, ka Tevis nav. Tu paliki mūsu sirdīs.
Prezident, kad mēs Tev ziedus liekam, jūtam, ka Tu no sava dzīvesrieta tūkstošiem kilometru šurpu nāc, dzirdam, kā Tu mums jautā: «Mana tauta, kas noticis ar Tevi, Latvija, kurp Tu ej?»
Un tad rodas doma, kā būtu tad, ja Tu vēl būtu mūsu vidū? Vai esi apmierināts ar mums? Prezident, Tu tomēr daudz ko darītu citādāk.
Mēs lūdzam Tevi, Prezident, nāc un kā sendienās gādīgs ņem mūs pie rokas un aizvadi pa Vienotības ceļu, lai zeltu un plauktu Latvija. Mums tik ļoti trūkst vienotības.
Vēl ilgus gadus latviešu tauta atcerēsies Tevi, pieminēs tos laikus, kad biji mūsu Vadonis, kā gaišāko laikmetu Latvijas vēsturē.
Sargi, Dievs, Latviju!
Austra Zvirgzda, piemiņas brīža dalībniece
