6. augustā Arodbiedrību namā Rīgā bija pulcējušies arodbiedrību, pensionāru, politisko organizāciju pārstāvji, kuri bija sašutuši par jauno Pensiju likumu.
6. augustā Arodbiedrību namā Rīgā bija pulcējušies arodbiedrību, pensionāru, politisko organizāciju pārstāvji, kuri bija sašutuši par jauno Pensiju likumu. Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Gundars Bērziņš gan centās pārliecināt par to, ka minētais likums esot vienīgā iespēja, kā iziet no pašreizējās krīzes situācijas. Likuma nepieņemšanas gadījumā varot tikt pat samazinātas pašreizējās pensijas un to izmaksas varot būt neregulāras. Arī «Tēvzemei un Brīvībai»/ LNNK frakcijas priekšsēdis Andrejs Požarnovs uzsvēra, ka šā likuma pieņemšana ir vienīgā izeja no krīzes situācijas.
Bija daudz un dažādu priekšlikumu, manuprāt, būtiskākie no tiem – sakārtot robežu un muitu, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, sakārtot nodokļu iekasēšanu mežizstrādē un pārējās nozarēs, kas saistītas ar meža materiālu pārstrādi un eksportu. Šķiet, pats svarīgākais tomēr bija vairāku runātāju domu sakritība par to, ka vajadzētu ieviest valsts monopolu alkohola un tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā.
Daudzi izteica neizpratni, kāpēc par valdības vadītāju Saeima ir izvēlējusies A.Šķēli, kurš jau iepriekšējās savas valdības laikā ir panācis vairāku prettautisku likumu pieņemšanu un darbojies vienīgi Latvijas bagātnieku interesēs. Un kam mums tāda Saeima, kurā jau otrajā sasaukumā vairākuma partijas nav spējīgas radīt stabilu valdību, kas strādātu vienīgi tautas labā. Šajā sanāksmē izskanēja informācija, ka A.Šķēles «Ave Lat» nav nomaksājusi 3,5 miljonus latu sociālo nodokli. Mēs labi zinām, ko tas nozīmē: pensionāri – bez pensijas, bezdarbnieki – bez pabalstiem.
Pozīcijas partiju un to sastādīto valdību apetīte, aplaupot tautu, aug acīm redzami jau kopš 1991. gada. Viss tiek darīts, lai arī vietējās pašvaldībās vadībā būtu atbilstoši cilvēki. Latvija ar pie varas esošo partiju svētību ir privatizēta. Vēl tikai atlikuši daži objekti: «Latvenergo», «Latvijas kuģniecība»…
Visi zinām, ka lielākais ienākuma avots mūsu valstī ir alkohola un tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, tomēr lielākā daļa šīs naudas aiziet garām valsts kasei. To pašu var teikt par valūtas maiņu. Ja šajā jomā tiktu saglabāts valsts monopols, valsts šodien būtu daudz bagātāka.
Kādēļ vēl nav pienācīgi sakārtota nodokļu sistēma, muita, robeža? Jau kopš 1991. gada partijas un valdības ir strādājušas vienīgi savā, savu tuvinieku, draugu un šauru ekonomisko grupējumu labā, tādā veidā radot bagāto izredzēto slāni un aplaupīto nabago slāni, pie kura pieder ap 80 % Latvijas iedzīvotāju. Tautai beidzot jāmācās atšķirt baltu no melna, labu no ļauna un jātic tam, ko redzam savām acīm, nevis tam, ko mums mēģina iestāstīt.
Tautai ir pilnīgi vienalga, kā saucas vai sauks partijas, kas spēs nodrošināt tās patiesu labklājību, bet svarīgi, lai tas tiešām notiktu un pēc iespējas tuvākā laikā.
Pašlaik nebūtu pareizi rīkot dārgo parakstu vākšanu un vēl dārgāko referendumu. Jā, neviens nešaubās, ka šis likums tiks atcelts, bet tā atcelšana tautu nenosargās no vēl daudzu citu tikpat tautas interesēm neatbilstošu lēmumu un likumu pieņemšanas Šķēles valdībā un apstiprināšanas šajā Saeimā. Vai pēc katra likuma vāksim parakstus un rīkosim referendumus? Vai lētākas nebūtu pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas? Manuprāt, mums, visām Latvijas politiskajām un nepolitiskajām organizācijām, kas ir opozīcijā Saeimas pozīcijas partijām, jāpieprasa tikšanās ar Valsts prezidenti, kur viņai jālūdz izmantot savas tiesības atlaist Saeimu.
Liela daļa Latvijas politiķu un ne tikai lika lielas cerības uz jaunievēlēto Valsts prezidenti, bet ļoti ātri piedzīvoja vilšanos, ko sagādāja prezidentes izvēle uzticēt valdību sastādīt A.Šķēlem. Atlaižot Saeimu, Vairai Vīķei – Freibergai ir izdevība izdarīt divus pakalpojumus savai tautai vienlaicīgi. Sataupīt tautas naudu un atbrīvoties no negodīgiem politiķiem, kas tautsaimniecību noveduši līdz sabrukumam un tautu līdz nabadzībai.
